Bankrotējušie apsaimniekotāji turpina spīdzināt īrniekus

Ķīlnieki un cīņa ar vējdzirnavām – ar šādiem vārdiem Rīgas domes Administratīvās komisijas vadītājas vietnieks Ilmārs Vecvanags raksturo bezcerīgo situāciju, kad namu apsaimniekotāji atstājuši īrniekus bez apkures, ūdens un kanalizācijas pat ziemā.

Arī vakar komisijas sēdē pret pieciem namu apsaimniekotājiem tika izskatītas sūdzības par pamatpakalpojumu nesniegšanu īrniekiem vai izvairīšanos no dzīvojamās mājas uzturēšanas. Jāatgādina, ka īrniekiem ir tiesības saņemt pamatpakalpojumus: kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu, auksto ūdeni un apkuri, raksta NRA.lv.

Pretenzijas vērstas gan pret privātpersonām, gan pret firmām. I. Vecvanags atzīst, ka šādu apsaimniekotāju vairāk nekļūst, taču viņu skaits Rīgā esot visai stabils. «Pamatā ir vieni un tie paši. Mainās nedaudz. Ja tās ir firmas, tad daudzas – maksātnespējīgas, tāpēc nevaram nekā palīdzēt iedzīvotājiem, tikai soda naudas apsaimniekotājiem uzlikt,» saka I. Vecvanags. Sodi ir bargi (maksimālais – 10 000 latu), un, no šā aspekta raugoties, viss ir kārtībā. Piemēram, pērn 2000 latu liels naudas sods uzlikts SIA Relita nami par pamatpakalpojumu nesniegšanu īrniekiem Merķeļa ielā 912, bet SIA Target Real Estate – 1000 latu sods par Artilērijas ielā 4441 dzīvojošo līdzīgu spīdzināšanu. Ar naudas iekasēšanu gan neveicas.

«Vienīgais, ko varam izdarīt, ir uzņemt iedzīvotājus pašvaldības dzīvokļu rindā, ja, protams, viņi atbilst šīs rindas kritērijiem,» skaidro I. Vecvanags. Šādi pie jauna mitekļa tika daži no Cēsu ielas 23. nama iedzīvotājiem. Tolaik šo ēku apsaimniekoja SIA Mēness akmens, taču cilvēki tur bija pamesti likteņa varā – ar žurkām, tumsā, bez ūdens un apkures, arī atkritumi puva zem logiem neizvesti. Neatkarīgā pagājušajā pavasarī jau rakstīja, ka tolaik firma bija iekrājusi prāvu soda naudu – 27 000 latu, ko pašvaldībai tā arī neizdevās iekasēt. Šī māja bija ieķīlāta bankā, īpašnieki nebija atrodami, tika ierosināta maksātnespēja. Neatkarīgā pērn saņēma skaidrojumu, ka banka īpašumu neapsaimniekoja, jo tādas funkcijas finanšu iestādei nav paredzētas. Tagad māja tiek remontēta, tai esot cits investors un cilvēkiem cerība tikt pie civilizētiem sadzīves apstākļiem.

Diemžēl Cēsu ielas šausmu namam līdzīgu ēku Rīgā ir ne mazums. Piemēram, Administratīvajā komisijā labi zināmas nebūšanas arī Valmieras ielā 28. Šo skaisto īres namu 1903. gadā projektējis kādreizējais Rīgas galvenais arhitekts Kārlis Johans Felsko. I. Vecvanags stāsta, ka pašlaik nomainījušies dalībnieki apsaimniekošanas firmā un viņiem esot ieceres situāciju uzlabot. Savukārt ēkas Ģertrūdes ielā 121 apsaimniekotājam ir ierosināta maksātnespēja. Kā liecina publiski pieejamā informācija, vairāku gadu garumā šajā ēkā gan plīsušas caurules, gan bijis ugunsgrēks. Arī Brīvības ielas 88. namā necilvēcīgos apstākļos mīt viens vai divi īrnieki, zina stāstīt I. Vecvanags.

«No maksātnespējīgām firmām nedabūsim it neko. Pat ja tiesu vinnējam, esam tikai viens no kreditoriem,» viņš nelolo liekas cerības. «Iedzīvotāji ir ķīlnieki, viņiem atliek cerēt, ka maksātnespējīgo SIA pārņems kāds naudīgāks. Bet mums tā ir cīņa ar vējdzirnavām.