Cilvēku Latvijā mazāk nekā mājokļu

Latvijā izkopj paņēmieni vienu un to pašu cilvēku dažādos reģistros uzrādīt kā dzīvojušu dažādās vietās, kas tādā gadījumā lepojas ar lēnāku iedzīvotāju skaita sarukumu.

Centrālā statistikas pārvalde sagatavojusi datus par Latvijas iedzīvotāju dabisko un mehānisko kustību visās Latvija pašvaldībās. Dati parāda cilvēku pārcelšanos no attālākiem apvidiem uz Pierīgas reģionā iekļautajiem novadiem, kā arī uz Ozolnieku novadu ja ne administratīvi, tad pēc novietojuma tajā pašā Pierīgā, un Priekuļu novadu, kas šādā skatījumā ir unikāls visā Latvijas mērogā. Formāli pretēja decentralizācijas kustība ir cilvēku pārcelšanās no Rīgas uz Pierīgu un no Cēsīm – uz Priekuļiem.

Pierīgas pašvaldību čempionātā par cilvēku piesaistīšanu uzvarējis Mārupes novads ar +861 cilvēkiem, kas nodrošinājuši šim pašam novadam uzvaru arī ieceļošanas un dzimstības kopvērtējumā ar +1094 jeb +6,2% no iedzīvotāju skaita. Otrajā vietā esošās Garkalnes procentuālais rādītājs ir divreiz zemāks. Lielo jaundzimušo skaitu Pierīgā nodrošina gados jaunu cilvēku pārcelšanās uz turieni no visas valsts. Tikai ap Rīgu atrodas tie 14 novadi, kur dzimušo skaits pārsniedzis mirušo skaitu. Tieši tāpat arī izmiršanas sacensībās uzvarējušajā Zemgales reģiona Krustpils novadā (24,9 nāves uz tūkstoti iedzīvotāju) nenozīmē, ka tur cilvēkus apdraudētu saindēta vide, noziedzība vai pilnīgs medicīniskās palīdzības trūkums. Mirstības intensitāti tur diktē tikai veco cilvēku lielais īpatsvars. CSP neizrēķina katras pašvaldības iedzīvotāju vecuma struktūru katru gadu, tāpēc jāielūkojas atpakaļ 2011. gada tautas skaitīšanas datos. Tobrīd Mārupē bijuši 1579 bērni vecumā līdz četriem gadiem, kuri veidojuši 1/10 daļu novada iedzīvotāju. Krustpils novada 272 mazo bērnu īpatsvars bijis tieši divreiz zemāks. Tajā pašā laikā cilvēku vecumā virs 80 gadiem Mārupē bijis 257 un Krustpils novadā – 261, t.i., vairāk pat absolūtos skaitļos, kas liecina par augstāku dzīves kvalitāti laukos nekā Pierīgā, kaut gan pirmajā mirklī dati rada pilnīgi pretēju iespaidu.

CSP izceļ Raunas novadu ar iedzīvotāju kopskaita 2015. gada vislielāko sarukumu par 59 cilvēkiem no tūkstoša. CSP skaidroja, ka notikusi sociālās aprūpes centra Rauna slēgšana un tā iemītnieku pārcelšana uz aprūpes iestādēm citās administratīvajās teritorijās, kas nesamazināja Latvijas iedzīvotāju kopskaitu. Novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe NRA.lv pavēstīja, ka īstenībā notikusi tikai iestādes statusa nomaiņa no valsts uz privātu (baznīcas) aprūpes iestādi, kur aprūpējamo un aprūpētāju skaits nav neko daudz mainījies. Vieni aprūpējamie nomainīti ar citiem, kuri – atšķirībā no iepriekšējiem – nav vairs deklarēti Raunā. Viņus Raunas pansionātā ievietojušajām pašvaldībām vai ģimenēm ir ļoti svarīgi saglabāt šo cilvēku reģistrāciju vecajās vietās, lai turienes pašvaldības varētu prasīt finanšu atbalstu no valsts un ģimenes – no pašvaldībām.

E. Zurģe atklāja, ka reāli vairāk nekā valsts ar sava pansionāta slēgšanu Raunai pāri nodarījusi Rīgas pašvaldība ar jau paveikto un tālāk apsolīto mājokļa nodokļa likmju celšanu par neapdzīvotiem vai mazapdzīvotiem mājokļiem. Nomirušo vai uz ārzemēm aizbraukušo rīdzinieku vietā viņu ģimenēm ir jāatrod aizvietotāji, no kuriem vislabākie ir nestrādājošie – bērni, pensionāri vai invalīdi, lai ģimene varētu lūgt mājokļa nodokļa atlaides un pat vēl nopietnāku palīdzību. Tādā veidā ģimenes tiek spiestas savākt sev tuvākus un tālākus cilvēkus Rīgā vismaz pēc dokumentiem, bet var gadīties arī šo cilvēku fiziska pārcelšanās uz Rīgu. Tas gan nav glābis valsts galvaspilsētu no iedzīvotāju skaita sarukuma pagājušā gada laikā par 2308 cilvēkiem, atstājot Rīgā 638 749 cilvēkus šā gada sākumā. Savu iedzīvotāju skaitu nav spējusi noturēt neviena no valsts nozīmes pilsētām Latvijā.

Arnis Kluinis

Foto:stevepb/https://pixabay.com/en/users/stevepb-282134//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/