autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

FM: Pozitīvu devumu patēriņa cenu kāpumā nodrošināja pārtikas cenu pieaugums

Ja vēl š.g. pirmajos astoņos mēnešos eirozonas dalībvalstu vidējais inflācijas līmenis bija augstāks nekā Latvijā, tad septembrī šī tendence mainījās. Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati, patēriņa cenas septembrī Latvijā bija par 0,6% augstākas salīdzinājumā ar iepriekšēja gada atbilstoši mēnesi, kamēr eirozonas gada inflācijas līmenis pakāpās līdz 0,4%, balstoties uz ātro novērtējumu. Tas apliecina, ka mazinoties ārējiem šokiem, proti, mazinoties ietekmei no energoresursu cenu svārstībām, cenu dinamiku Latvijā vairāk nosaka vietējā tirgus tendences, norāda Finanšu ministrija.

Straujāko gada inflācijas pieaugumu septembrī kopš pērnā gada vidus nodrošināja gan pakalpojumu cenu pieaugums – par 2,8%, gan būtiski mazāks cenu kritums precēm. Ja preču cenas š.g. pirmajos astoņos mēnešos vidēji samazinājās par 1,3%, tad septembrī kritums fiksēts tikai 0,3% apmērā. Preču cenas, it īpaši degvielu, joprojām ietekmē energoresursu cenu svārstības pasaules biržās, taču jau krietni mazāk nekā līdz šim. Degvielas cenas aizvien ir zemākas nekā pirms gada, taču septembrī tās samazinājās par 5,2%, pretstatā 11,8% kritumam š.g. pirmajos astoņos mēnešos. Ņemot vērā šī brīža naftas cenas dinamiku , sagaidāms , ka bāzes efekta dēļ degvielas cena Latvijā oktobrī un novembrī, visticamāk būs 2015.gada attiecīgā perioda līmenī, taču decembrī varētu sagaidīt jau straujāku cenas pieaugumu.

Lielāko pozitīvo devumu patēriņa cenu kāpumā septembrī nodrošināja negaidīti straujš pārtikas preču cenu pieaugums, kopumā par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Dārgākas ir kļuvušas praktiski visas lielākās šīs kategorijas pārtikas preces – maize, gaļa un gaļas izstrādājumi, zivis, eļļas un dārzeņi. Pirmo reizi pēdējos divos gados pieauga arī piena produkti – kopumā par 0,4%. Ņemot vērā to, ka mājsaimniecību patēriņu grozā pārtikas preces veido nedaudz vairāk par piekto daļu, pārtikas cenu devums kopējā inflācijā bija 0,4 procentpunkti. Jāatzīmē, ka tik spēcīgs pieaugums bija samēra negaidīts, jo š.g. astoņos mēnešos pārtika bija par vidēji 0,3% dārgāka salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pārtikas cenu indekss š.g. augustā un septembrī uzrādīja manāmu pieaugumu pēc trīs gadu ilga nepārtraukta cenu krituma. Cenu indeksa kāpumu izraisījusi cukura un eļļas produktu būtisks sadārdzinājums. Lai gan arī tupamākajos mēnešos neapstrādātās pārtikas vidējais cenu indekss pasaulē turpinās pieaugt, galvenokārt zemas bāzes dēļ, pārtikas cenu līmenis joprojām saglabāsies zems. Arī Latvijā turpmākajos mēnešos pārtikas cenas turpinās palielināties, taču pieaugums visticamāk būs mērenāks salīdzinājumā ar straujo š.g. septembra pieaugumu.

Sākot ar š.g. otro pusgadu, pakalpojumu cenas uzrāda visai stabili augošu dinamiku, ko ietekmē PVN ieviešana namu apsaimniekotājiem, kā arī cenu pieaugums veselības aprūpes, telekomunikācija un atpūtas pakalpojumiem.

Tradicionāli, mēneša griezumā patēriņa cenu dinamika virzās ļoti paredzami un atbilst jau daudzus gadus novērotajai sezonalitātes struktūrai. Rudens sākumā beidzas pagājušās sezonas atlaides apģērbiem un apaviem un tiek piedāvātas gadalaikam atbilstošas preces. Līdz ar to arī novērojams cenu kāpums apģērbu un apavu precēm par vidēji 5,3%. Dārzeņu cena, kas arī svārstās atkarība no sezonas, septembrī bija par 2% mazāka salīdzinājumā ar augustu. Taču sagaidāms, ka nākamajā mēnesī sezonālie faktori pavērsīsies pretējā virzienā. Kopumā, inflācijas līmenis salīdzinājumā ar augustu palielinājies par 0,5%.

Foto:Unsplash//https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru