Kadastra celšanas ierobežojumi sargās vien vecos īpašniekus no lielākiem nodokļiem

Lai novērstu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugumu tuvākajos gados, Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstījusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz līdz 2020. gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Tajā pašā laikā mājokļiem jaunajos projektos, kā arī īpašumiem, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā, gaidāms diezgan ievērojams kadastrālo vērtību un tātad arī NĪN kāpums. Arī daļai lauku zemju īpašnieku nodoklī nākamgad varētu būt jāmaksā vairāk nekā šogad.

Saeimas deputātu vienbalsīgi atbalstītais likuma grozījumu projekts paredz, ka 2014. gadā apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze, kas bija spēkā 2016. un 2017. gadā, tiks piemērota arī 2018. un 2019. gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Normu, kas paredz kadastrālo vērtību bāzi izstrādāt atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū pirms pusotra gada, piemēros, tikai izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2020.-2023.gadam, raksta NRA.lv.

Vienlaikus plānots paredzēt vairākas atkāpes no šīs kārtības, atsevišķām kadastrālo vērtību zonām un ēku tipiem nākamajos gados tomēr paredzot kadastrālās vērtības pieaugumu. Vērtības kāpums paredzēts ēkām, kas pirmreizēji ekspluatācijā nodotas pēc 2000. gada 1. janvāra. Tas esot nepieciešams, jo patlaban kadastra vērtība tām nereti ir būtiski zemāka nekā tirgus vērtība – vidēji sasniedzot tikai 39 procentus no tirgus vērtības.

Tāpat pieaugs vērtība zemes vienībām, kurām reģistrēts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslas apgrūtinājums, kas samazināja vērtību par 20 procentiem. Vērtība pieaugs arī lauku zemēm, kurām reģistrēts kāds no īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apgrūtinājumiem, kas samazināja vērtību par 30 procentiem.

Savukārt lauku zemēm NĪN aprēķināšanai kopš 2016. gada 1. janvāra izmanto speciālo vērtību, ko ieviesa ar mērķi iegrožot straujo NĪN kāpumu. Saskaņā ar likumu Par nekustamā īpašuma nodokli speciālās vērtības lauksaimniecības zemei nedrīkst pārsniegt 10% no iepriekšējā taksācijas gada speciālās vērtības. Šī norma darbosies 10 gadus – līdz 2025. gadam.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka NĪN Latvijā ir atkarīgs no diviem mainīgiem lielumiem – no īpašuma kadastrālās vērtības un nodokļa likmes. Kadastrālo vērtību bāzes aprēķina Valsts zemes dienests un apstiprina Ministru kabinets, savukārt nodokļa likmi katra pašvaldība var piemērot pēc saviem ieskatiem robežās no 0,1% līdz 1,5%. Tāpēc kadastrālo vērtību iesaldēšana vēl nav garantija, ka nekustamā īpašuma nodoklis nepieaugs. Vairākas pašvaldības liek maksāt lielāku nodokli tiem īpašniekiem, kuri nav deklarējušies šajā pašvaldībā, tādējādi izmantojot NĪN kā instrumentu iedzīvotāju piesaistei.

Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem, valstī šobrīd ir vairāk nekā 800 000 nekustamā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju.

Saeima grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā galīgajā lasījumā plāno izskatīt 18. maijā.

***

Plānotās izmaiņas īpašumu kadastrālajā vērtēšanā

2014. gadā apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi izmantos kadastrālo vērtību aprēķinam līdz 2019. gadam.

Kadastrālo vērtību bāzi pārskatīs reizi četros gados, nevis reizi divos gados kā līdz šim.

Īpašumu kadastrālās vērtības 2020.-2023. gadam tiks aprēķinātas, balstoties jau uz pilnveidoto kadastrālās vērtēšanas metodiku.

Kadastrālās vērtības varētu kāpt:

ēkām, kas pirmreizēji ekspluatācijā nodotas pēc 2000. gada 1. janvāra,

zemes vienībām, kurām reģistrēts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

aizsargjoslas apgrūtinājums,

lauku zemēm, kurām reģistrēts kāds no īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apgrūtinājumiem.

Ilze Šteinfelde

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/