Kreditēšanas apjomi Latvijā sniedz pozitīvu pienesumu ekonomikas izaugsmei

2016. gadā uzņēmumi kreditēti par trešdaļu (34%) vairāk nekā 2015. gadā. Tāpat palielinājušies arī privātpersonu jaunās kreditēšanas apjomi – tie pieauguši par 37%. Uzņēmumiem 2016. gadā no jauna izsniegti turpat 1,8 miljardi eiro, bet privātpersonām 709,6 miljoni eiro. Ja pieprasījums pēc finansējuma saglabās tikpat pozitīvu dinamiku kā pērn, tie būtiski sekmēs ekonomikas izaugsmi.

“Uzņēmumu kreditēšanas prognozes pērn bija piesardzīgas, jo vairāki indikatori liecināja, ka finansēšanas apjomi var pat samazināties. Lielākās bažas bija par kavēšanos Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma pieejamībā. Aktīva fondu atvēršana gan nenotika, taču kreditēšanas pieaugumu sekmēja investīciju ieplūšana veselības un pakalpojumu nozarēs. Ja pieprasījums pēc finansējuma saglabās esošo dinamiku, tad šī gada beigās vai vēlākais nākamā gada sākumā tas varētu sasniegt divus miljardus eiro, kas ir 40% no faktiskās banku kreditēšanas kapacitātes,” Sanda Liepiņa, LKA valdes priekšsēdētāja.

Apstrādes rūpniecība kļūst konkurētspējīgāka un ir gatava investīcijām

“Individuāli analizējot dažādas nozares, izceļama ir apstrādes rūpniecība – dati parāda, ka nozares uzņēmumi ir būtiski kāpinājuši savu kapitālu, kas ir galvenais priekšnoteikums investīciju piesaistei. Apstrādes rūpniecība sastāda 40% no kopējā valsts eksporta, kas ir 4,1 miljardi eiro. Vidējais atalgojums nozarē turpina pieaugt, un šobrīd tas palielinājies no 725 eiro līdz 845 eiro. Darbaspēka atalgojuma pieaugums no biznesa perspektīvas var kļūt par izaicinājumu, ja līdz ar to nepalielinās produktivitāte. Pagaidām gan nozares izaugsme ir stabila, tā rada arvien augstākas pievienotās vērtības produktus un kļūst arvien konkurētspējīgāka,” stāsta Kārlis Danēvičs, LKA kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, SEB bankas valdes loceklis.

Privātpersonu kreditēšanā ievērojami palielinājies pieprasījums mājokļu kredītiem

2016. gadā mājokļu jaunā kreditēšana pieaugusi par 46%, sasniedzot 469,2 miljonus eiro. Galvenie iemesli kreditēšanas apjomu pieaugumam ir mājsaimniecību ienākumu palielināšanās, zemās kredītu procentu likmes, kā arī ALTUM ģimeņu atbalsta programma mājokļa iegādei.

“Reālais pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem ir ievērojami lielāks – daļa iedzīvotāju vēlētos iegādāties savu mājokli, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Tradicionālie iemesli kredīta atteikumam ir ēnu ekonomika, zemā pirktspēja reģionos un nepietiekami uzkrājumi. Taču situācija uzlabojas – arvien retāks iemesls finansējuma nepieejamībai ir sabojāta kredītvēsture. Kopumā privātpersonu kreditēšanas dinamika vieš optimismu un visdrīzāk, ka šajā gadā tās attīstība saglabāsies pozitīva,” stāsta Ainars Balcers, LKA kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs.

Foto:stux/https://pixabay.com/en/users/stux-12364//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/