autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Kuri būs nodokļu reformas ieguvēji un zaudētāji

Lielākā daļa strādājošo nākamgad var cerēt uz mazākiem atvilkumiem no algas, kas nozīmē, ka atalgojumam uz rokas vajadzētu pieaugt. Tai pašā laikā autoratlīdzību saņēmējiem, patentmaksas un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, iespējams, nodokļos būs jāmaksā vairāk.

Ministru kabinets par izmaiņām nodokļu reformas plānā lems 4. jūlija un 11. jūlija sēdē. Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) vakar konceptuāli atbalstīja izmaiņas nodokļu reformas plānā, raksta NRA.lv.

Lielo algu saņēmējiem grūti laiki

Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsvēra, ka, «ieviešot plānotās izmaiņas, zaudētāju nebūs – tiks mazināta iedzīvotāju nevienlīdzība un sekmēta tautsaimniecības attīstība». Nodokļu izmaiņas būs gan iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), gan neapliekamajā minimumā, gan Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI). IIN likmes ir plānots diferencēt atkarībā no ienākumu lieluma – līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, bet lielākām algām Finanšu ministrija (FM) rosina piemērot 33,5% likmi. Pēc FM aprēķiniem, arī šāda paaugstināta likme būtisku ietekmi uz lielo algu saņēmējiem neatstās, jo to piemēros tikai tai ienākumu daļai, kas pārsniegs robežlielumu. Piemēram, ja personas ienākumi gadā būs 22 000 eiro, tad par 20 000 tiks maksāta pazeminātā IIN likme – 20%, bet par 2000 eiro – 23%. Savukārt 33,5% likme būtu jāmaksā tikai par to daļu, kas pārsniegtu 55 000 eiro gadā. Šobrīd visi strādājošie neatkarīgi no algas lieluma maksā 23% IIN. Savukārt VSAOI ir plānots palielināt par 0,5% gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem (kopā pieaugums ir par 1 procentpunktu). Izmaiņas gaida arī neapliekamā minimuma aprēķināšana. Šobrīd visiem strādājošiem ar nodokli netiek aplikti 60 eiro mēnesī, un nelielo algu īpašnieki pēc gada var pieprasīt no VID pārmaksāto neapliekamo minimumu. Jaunais piedāvājums paredz, ka neapliekamais minimums tiek piemērots uzreiz. Tiem, kuru algas nav lielākas par 440 eiro – neapliekamais minums būtu 200 eiro, bet tiem, kuri saņem 1000 eiro un vairāk, vispār netiktu piemērots neapliekamais minimums.

Pēc FM aprēķiniem, ņemot vērā visus šos nosacījumus, lielāku algu uz rokas saņems visi, kuru algas ir līdz 6000 eiro mēnesī. Un tikai tiem, kuriem algas ir lielākas, jārēķinās ar nedaudz mazāku summu algas izmaksu dienās. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, martā lielāku algu nekā 6000 eiro saņēma vien 3384 strādājošie. Turklāt, reformējot solidaritātes nodokli, daļa iemaksu uzreiz nonāktu pensiju II līmenī, tādējādi padarot nodokļu nomaksu motivētu. Tomēr atsevišķi sociālie partneri iebilda pret plānotajām nodokļu izmaiņām lielajām algām, un diskusijas par šo jautājumu vēl turpināsies.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, iepazīstinot ar jaunajiem nodokļu plāniem, cita starpā minēja, ka ir plānots papildu maksājums nodokļu maksātājiem, kuri nav darba ņēmēji vai neveic nodokļu nomaksu noteiktā apmērā, kā piemēru minot autoratlīdzību saņēmējus, patentmaksas maksātājus utt. Tas faktiski nozīmē, ka arī šai strādājošo daļai nodokļu slogs pieaugs līdzīgi kā superalgu saņēmējiem, pat neskatoties uz optimistiskiem solījumiem, ka «zaudētāju nebūs». Pēc FM aplēsēm, autoratlīdzības saņem aptuveni 33 tūkstoši, patentmaksas maksā aptuveni 2 tūkstoši iedzīvotāju. Vēl 85 tūkstoši ir nodarbināti mikrouzņēmumos un 90 tūkstoši ir saimnieciskās darbības veicēji. Pēc CSP datiem, bez darba ienākumiem martā bija 67 302 iedzīvotāji. Šīs ir tās iedzīvotāju grupas, kurām var nākties nodokļos maksāt vairāk.

Reforma zaudē uzrāvienu

Lai gan sākotnēji nodokļa reformā bija plānots straujš minimālās algas pieaugums, atvieglojums par apgādībā esošu personu un neapliekamā minimuma straujš pieaugums, šobrīd jau tiek spriests par pakāpenisku palielinājumu. Ar nodokli neapliekamais minimums nākamgad varētu būt 200 eiro, 2019. gadā – 230 eiro un 2020. gadā – 250 eiro.

Arī minimālā alga, iespējams, tiks palielināta pakāpeniski no esošajiem 380 eiro līdz 430 eiro. Par šī priekšlikuma ieviešanas grafiku vēl paredzētas koalīcijas partneru sarunas. Tāpat 2018. gada atvieglojums par apgādībā esošu personu ir plānots 200 eiro mēnesī, bet līdz 2020. gadam tas sasniegtu 250 eiro mēnesī. Iepriekšējais nodokļu reformas variants jau 2018. gadā paredzēja 430 eiro lielu minimālo algu un 250 eiro lielu neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu.

Naudas avoti

Lai īstenotu visas ieceres, tai skaitā finansējumu medicīnai, ar VSAOI palielināšanu vien nepietiks.

Reizniece-Ozola norādīja, ka kompensējošie pasākumi ir vairāki, piemēram, IIN palielināšana ienākumam no kapitāla, akcīzes nodokļu palielināšana, azartspēļu nodokļu palielināšana, mikrouzņēmumu darbības ierobežošana, IIN attaisnoto izdevumu, patentmaksu likmju izlīdzināšana, kopā tas dotu 88 miljonu eiro ieguvumu, kā arī pasākumi pret ēnu ekonomiku.

Viedoklis

Juris BINDE, LDDK viceprezidents, SIA Latvijas mobilais telefons prezidents:

«LDDK akceptē nodokļu reformas virzīšanos uz priekšu. Liela daļa no priekšlikumiem reformā ir ietverti, bet ir palikušas dažas lietas, ko vajadzētu pieslīpēt. Piemēram, svarīgs virziens ir ēnu ekonomikas apkarošana. Tai būtu jābūt daudz asākai un neiecietīgākai, jo ir jāsaprot tas, ka nodokļu maksāšana ir mūsu valsts un sabiedrības pastāvēšanas pamats un nevar būt situācija, ka ir viena daļa uzņēmumu un sabiedrības, kura maksā nodokļus, un otra daļa, pie tam ļoti agresīva daļa, kura to nedara, bet uzskata, ka tai pienākas visi sociālie labumi. Pašreizējais nodokļu reformas variants zināmā mērā uzlabo iekšējo konkurenci, bet vēl atpaliek Baltijas mērogā. Arī par to būs nākotnē jādomā.»

Ilze Šteinfelde

Foto: Saeimas kanceleja

Pievienot komentāru