Latvijā pusgadu pēta ēnu apkarošanas plānu līdz secina, ka tas ir bezjēdzīgs

Ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, kuru jau sāka gatavot 2014. gadā, pieņēma tikai pagājušā gada jūnijā. Premjera Māra Kučinska vadītā padome tajā iekļāva ap 60 darāmo darbu – piemēram, publiski kaunināt nodokļu nemaksātājus vai pat radīt jaunu loteriju, kur cilvēki varēšot reģistrēt savus čekus un piedalīties naudas balvu izlozē. Jo tas stimulēšot godīgu nodokļu maksāšanu. Katram darbam izvēlēts atbildīgais un noteikts laiks, kurā tas jāpaveic.

Tomēr plāns atgādina nevis rūpīgi izsvērtu dokumentu, kas rakstīts, lai ar jau konkrētiem darbiem sasniegtu skaidru mērķi, bet vēlmju sarakstu, izpētījis raidījums “Nekā personīga”. No 60 plāna punktiem 26 ir ieteikts ”izvērtēt”, vai un kā konkrēto aktivitāti ieviest un ko tā dos. Nav arī skaidrs, kāpēc dažas lietas plānā iekļuvušas, bet citas nē.

Oktobrī “Nekā personīga” jau stāstīja par apbedīšanas nozari, ko vairākus gadus kritizējusi Konkurences padome un VID. Šis bizness ir ienesīgs, bet gandrīz neviens to neuzrauga. Tapa padziļināta analīze, kā krāpniekus varētu apkarot. To ierakstīja arī ēnu ekonomikas apkarošanas plānā. Bet darba gaitā iecere no plāna pazuda.
Tikpat neskaidrā veidā plānā iekļuva punkts, ka būtu svarīgi uzskaitīt visus, kuri pērk mobilo telefonu priekšapmaksas sarunu kartes.

Plānā rakstīts, ka tās izmantojot likumpārkāpēji, un tāpēc policijai viņus esot grūtāk noķert. Ieceri Satiksmes ministrijai pirms gada kādā sanāksmē ieteikusi biedrība ”Latvijas juristu apvienība”. Ministrija to izvērtējusi un secinājusi, ka doma ir atbalstāma.

Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.–2020. gadam:

Nodrošināt personu uzskaiti/identificēšanu tirdzniecības vietās pirms priekšapmaksas sarunu kartes izsniegšanas.
Šobrīd priekšapmaksas karšu lietotāji nav identificējami. Šo apstākli izmanto likumpārkāpēji, sakaru uzturēšanai pamatā izmantojot tieši priekšapmaksas kartes, kas ievērojami apgrūtina gan operatīvo darbību, gan vainīgo personu noskaidrošanu, gan noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pierādīšanu kriminālprocesa ietvaros.

Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka uzskata:  “Kriminoloģija šo jautājumu uzlūko tā – jāpēta ir noziedzības struktūra, cēloņi un noziedznieka personība. Es uzskatu tā – ja valstī iespējams atklāt kaut vai par vienu lietu vairāk nekā šobrīd, tad tas ir jādara.”

Pagājušā gada jūnijā valdība ēnu ekonomikas apkarošanas plānu pieņēma. Viens no tā punktiem, kurā tika prasīta padziļināta izvērtēšana, bija priekšlikums par SIM kartēm. To pusgada laikā līdz decembrim uzdeva izdarīt Satiksmes ministrijai. Ministrijas Sakaru departaments sāka pētīt citu valstu pieredzi, pieprasīja un analizēja ziņas no dažādām iestādēm, rīkoja sanāksmes.

Valters Bajārs, Satiksmes ministrijas sakaru departamenta direktors skaidro, ka Satiksmes ministrija tikās ar Iekšlietu ministriju, Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldi, Ieslodzījumu vietu pārvaldi, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldi un Finanšu policijas pārvaldes pārstāvjiem. “Mēs analizējām, ko šādu datu reģistrācija varētu dot, jo šīs te visas minētās iestādes būtu primārie šo datu lietotāji.”

Pēc pusgada Satiksmes ministrija secināja, ka šī iecere tomēr neko nedos. Ierēdņi bija pavadījuši laiku, lai izvērtētu un pierādītu, kāpēc nedarīt to, ko Ēnu ekonomikas apkarošanas padome it kā bija atzinusi par būtisku un svarīgu.

“Tas ir drusku vēsturiski aizkavējies priekšlikums. Ja mēs pirms desmit gadiem runātu, kad parādījās SIM kartes, tad tas būtu ļoti aktuāli. To iegāde var notikt ne tika Latvijā, tāpat arī citās ES valstīs. Tajā skaitā trešajās valstīs – Krievijā Baltkrievijā. Tas nozīmē, ka būtu jābūt vienādām prasībām ikvienā valstī, lai izslēgtu jebkādu manipulāciju, ” uzskata Finanšu policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe.

Arī bez plašas un dziļas analīzes ir zināms, ka noziedznieki jau šobrīd izmanto citu valstu SIM kartes. Turklāt šogad vasarā Eiropā atcels maksu par viesabonēšanu. Tas nozīmē, ka par citu valstu SIM karšu lietošanu vairs nebūs papildus jāmaksā.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsver: “Es domāju, ka svarīgi ir, -ministrijas ir nākušas ar kādu iniciatīvu un ir iekļāvušas šo pasākumu kopējā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā. Un pasākumu citi atbalstījuši. Taču, ja darba gaitā redz, ka efekts nav tik liels, kā gribētos, tad ir tikai loģiski, ka no tā atsakās, nevis, ka pa visu varu mēģina realizēt kaut ko tādu, kur kaut kādā brīdī tu saproti, ka varbūt nav tik lielas jēgas kā sākotnēji bija licies.”

“Mēs nekad nevaram teikt, ka pasaule ir perfekta, bet es gribu teikt, ka tajā brīdī, kad mēs aizejam ļoti konkrētos detalizētos risinājumos… Nu, tiešām velns slēpjas detaļās. Iespējams, ka pirmajā brīdī likās ļoti atraktīvs priekšlikums, un nu, rūpīgi iedziļinoties, saprotot, kā tas ietekmē pārējo tirgus dalībnieku intereses, visticamāk, no viņa atteicās,” norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašaradens.

Kad pirms gada amatā stājās premjers Māris Kučinskis, viņš solīja mainīt valsts pārvaldes redzējumu un darba stilu. Ja līdz šim problēmas risināja vertikāli, katrs domājot tikai savas ministrijas vai savas iestādes ietvaros, premjers solīja panākt horizontālu pieeju.

Pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas docenta Arņa Saukas domām to nav izdevies ieviest. Tāpēc joprojām ir plāni un vīzijas, ko īsteno šauri un bez analīzes kā tas ietekmēs valsti kopumā.

“Pirms šī plāna pieņemšanas un īstenošanas laikā un arī vēlāk – tas, kā pietrūkst ir analītika. Lai saprastu – jā, tās tiešām ir tās problēmas, jā, tās ir jārisina nevis atsevišķi, bet šī ir atkarīga no citas un ja mēs neskatāmies to ķēdīti, tad nav vispār jēgas to vienu aiztikt, jo tiks iedota nauda, resurss ieguldīts un beigās var būt nekas arī nebūs. Tāpēc, ka nav ņemts vērā kāds cits aspekts. Ir svarīgi saprast, kā mijiedarbojas dažādi faktori, lai zinātu kā ar problēmām cīnīties. Tikai sataisīt sarakstu. Tas ir tādā pamatskolas līmenī,” uzsver Sauka.

Foto: Finanšu ministrija