autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Mājokļu cenas aug

Pēdējo 12 mēnešu laikā mājokļu cenas, izrādās, augušas divas vai trīs reizes straujāk par ikdienas preču un pakalpojumu cenām.

Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais 12 mēnešu inflācijas rādītājs 2,9% šā gada janvārī atpaliek no Rīgas standartapbūves cenu pieauguma tajā pašā laika intervālā. Ober Haus šo pieaugumu novērtē ar +5,4%, Latio – ar +7,0% un Arco Real Estate – ar +8,2%.

Lūkoties uz izmaiņām gada garumā šķiet dabiski, pat ja runa ir par tādiem procesiem, kas vairs nav pakārtoti ne dabas noliktajai gadalaiku maiņai, ne valsts finanšu gadam, kas Latvijā noteikts no janvāra līdz decembrim. Pagājušais gads no patēriņa cenu izmaiņu viedokļa ietver deflāciju gada pirmajā pusē un tad strauju inflācijas lēcienu kopš septembra. Mājokļu cenas tajā pašā laikā kāpa salīdzinoši vienmērīgi un pa ilgāku laika posmu uzkrāja lielāku pieauguma procentu summu. Latvijā ir redzams potenciāls inflācijas spirāles iegriešanai, bet tikpat labi pārejai atpakaļ uz deflāciju ar vecajiem labajiem paņēmieniem – nodokļu celšanu un ekonomikas sarukumu. Tie paši paņēmieni var sagraut arī nekustamo īpašumu cenas atbilstoši tam, kā valdība realizēs bieži skandēto saukli par nodokļu sloga pārlikšanu no darbaspēka uz patēriņu. Proti, samazinās nodokļus ierēdņu un visu citu ap valsts sili aplipušo cilvēku algām, bet palielinās ar mājokļiem saistītos nodokļus visā to spektrā par komunālajiem pakalpojumiem un mājokļa un ar to saistītās zemes kvadrātmetriem. Tas virza uz jautājumu, vai Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības tiešām būtu ar mieru pieņemt maksājumus nevis naudā, bet dzīvokļu platības un zemes kvadrātmetros, kad nodokļu maksātāji nevarēs nodokļus samaksāt. Lai nu kā kas no tā reāli iznāks, bet šobrīd izskatās, ka nekustamo īpašumu pārdales entuziasti Latvijā ir gatavi sevi parādīt, raksta NRA.lv.

To tikai ar atpakaļejošu datumu varēs pateikt, vai kaut ko būtiski nozīmē divi vienā – cenu pieaugums par 12 eiro viena mēneša laikā, ko Latio atvēl šā gada janvārim. Viens, ka pieaugums ar divciparu skaitli viena mēneša laikā nav nosaukts nekad kopš 2007. gada vasaras, kad pārplīsa nekustamo īpašumu burbulis. Otrs, ka nepieklājīgi liels – arī ar divciparu skaitli rakstāms – ir atstatums starp +12 eiro Latio un +1 eiro Ober Haus mērījumiem; šī māklerfirma arī uzstājīgi ilgi tur savu cenu rādītāju zem 700 eiro robežlīnijas, kurai divu citu firmu rādītāji pārvilkti pāri jau pirms vairākiem mēnešiem. No tā neizriet secinājums, ka visiem pārdevējiem jālūdz Latio pakalpojumi īpašumu realizācijai par visaugstāko cenu, bet visus pircējus Ober Haus apgādās ar relatīvi lētiem mājokļiem. Secinājums te ir tikai par lielu izkliedi starp cenām vienas un tās pašas padomju laiku apbūves dzīvokļiem atkarībā no to novietojuma, labiekārtojuma un lieluma (jo dzīvoklis mazāks, jo katrs kvadrātmetrs tajā ir dārgāks). Šāda izkliede dod iespējas noslēgt izdevīgus darījumus gan pircējiem, gan pārdevējiem, ja ir veiksme, prasme, pacietība vai informācija, kas ļauj atrast darījumam pretējo pusi, kurai nav tik daudz resursu sev labvēlīgas cenas noturēšanai. Runa gan ir tikai par īslaicīgu izdevīgumu bez pārliecības, vai ilgtermiņā būs labāk pie mājokļa vai pie naudas žūkšņa.

Arnis Kluinis

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0

Pievienot komentāru