Mājokļu cenas diktē neziņa

Pēdējos mēnešus mājokļu tirgū iezīmē stabilitāte, ko varētu izskaidrot arī ar cilvēku neizpratni, ko iesākt ar nekustamajiem īpašumiem, raksta portāls NRA.lv.

No vienas puses, Eiropas Centrālā banka ir sākusi eiro drukāšanu tādā apmērā, kas agrāk vai vēlāk novedīs pie nekustamo īpašumu cenu lēciena ne pa procentiem, bet pa reizēm. Tas it kā dotu nekustamiem īpašumiem monopolu uz ieguldījumu piesaistīšanu, bet šai lietai ir arī otrā, trešā un septītā puse. Nebūt nav pārliecības, ka jāpērk tagad, nevis vēlāk, jo tad var rasties iespēja pirkt vēl par veco cenu, bet jau ar jauno un mazvērtīgo naudu. Nav pat pārliecības īpašumus turēt un riskēt ar to faktiskās vērtības zudumu, ja tie būs jāatdod par mazvērtīgu naudu. Klasiskāko no klasiskajiem veidiem, kā padarīt mājokli mazvērtīgu, tagad rāda Rīgas pašvaldība ar nekustamā īpašuma nodokļu likmju daudzkāršošanu. Iepriekš šī pašvaldība dubultoja sabiedriskā transporta biļešu cenas, kas tāpat aģitē pret īpašumu iegūšanu vai saglabāšanu Rīgā.

Jaunas takas mājokļu nocenošanā cērt Ogres pašvaldība, nosakot soda naudu simtos eiro par veļas žāvēšanu uz balkona. Tagad arī internetā iespējams atrast Bez tabu reportāžu, kā «iedzīvotāji pie mitrajiem apģērbiem norīko sargus un dežurantus, lai laikus izvairītos no sankcijām». Šo atrakciju izmaksas ir atskaitāmas no dzīvokļu cenām Ogrē. Tieši tāpat jau ir vai būs sodi par trokšņošanu un smaku laišanu (ne tikai no smēķēšanas uz balkona) ar tādām prasībām, ka vienīgais iespējamais veids tās izpildīt ir mājoklī nedzīvot, par ko, protams, draud nākamais sods. Ne no sodiem, ne no pakalpojumu cenām, kādas vien iedomājas pašvaldības un citi naudas saņēmēji, nevar izvairīties privātmāju u.tml. it kā slēgtu teritoriju saimnieki.

Tagadējo situāciju ilustrē daži vērojumi, kuros dalījās Latio pārstāvis Uldis Galdiņš. Pirmais, ka Rīgas standartapbūves mājokļu cenu diapazons nostabilizējies 20 000 līdz 60 000 eiro robežās, ko nodiktējusi pircēju atteikšanās maksāt vairāk. Pārdevēju atbildes gājiens ir pārsvarā tādu dzīvokļu piedāvājums, kādus mākleri uzskata par sliktākiem, nekā tiem vajadzētu būt par konkrēto cenu. Pārdevēju loģika ir saprotama, jo nav taču jēgas piedāvāt pēc novietojuma labu un/vai pēc iekārtojuma uzlabotu mājokli, ja pircēji par šiem labumiem piemaksāt netaisās. Otrais – darījumi nereti izjūkot pēdējā brīdī tāpēc, ka bankas aizdevumu jau sarunājis pircējs pēkšņi atsakās no naudas aizņemšanās. Kopējo neziņas ainu papildina sagadīšanās, kuras dēļ Arco Real Estate maija cena ir iegūta no mākleru iespaidiem, nevis ar aprēķiniem pēc šīs firmas parastā algoritma.

Arnis Kluinis