autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Minimālā pensija augusi vien par diviem eiro

Tiesībsargs iesniedzis Satversmes tiesā jau nākamo pieteikumu saistībā ar sociālo nodrošinājumu, šoreiz par minimālās vecuma pensijas apmēra neatbilstību Satversmei. Minimālās pensijas pamata apmērs ir vien 80 eiro, un pat ar lielu darba stāžu minimālā pensija cilvēkiem pārsniedz vien 150 eiro mēnesī. Tiesībsargs aicina tiesu atzīt Ministru kabineta noteikumu par minimālās vecuma pensijas apmēru 2. un 3. punktu par neatbilstošiem Satversmes 1., 91. un 109. pantam, vēsta NRA.lv.

Šis ir piektais pieteikums, ar ko tiesībsargs vēršas Satversmes tiesā par tiesību normu, kas ietekmē sabiedrības nabadzību un sociālo atstumtību. Tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka līdzšinējais minimālais vecuma pensijas apmērs jeb 80 eiro mēnesī ir neatbilstošs Satversmei. Saskaņā ar Eiropas Pārskatīto Sociālo hartu minimālajam vecuma pensijas apmēram Latvijā būtu jābūt vismaz 341 eiro mēnesī. Par minimālās pensijas neatbilstību ne Eiropas dokumentiem, ne reālajai situācijai Latvijā tiesībsargs vairākkārt rakstījis valdībai, un pēc pēdējās norādes, ka vecuma pensijas minimālais apmērs ir pārāk zems un to ir nepieciešams pārskatīt atbilstoši valsts budžeta iespējām, valdība no 2020. gada 1. janvāra minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi palielināja no iepriekš noteiktajiem 64,03 eiro līdz 80 eiro mēnesī, savukārt personām ar invaliditāti no bērnības no 106,72 eiro līdz 122,69 eiro mēnesī.

Lai arī procentuālā izteiksmē 2020. gada minimālās pensijas apmēra palielinājums maldinoši varētu šķist liels, absolūtos skaitļos tas ir niecīgs. Tiesībsarga ieskatā šis palielinājums ir neatbilstošs ne Satversmei, ne Eiropas Pārskatītajai Sociālajai hartai, kurai Latvija ir pievienojusies. «14 procenti no visiem pensijas saņēmējiem Latvijā saņem minimālo vecuma pensiju un cenšas iztikt ar nepilniem 3 līdz 4,5 eiro dienā,» norāda J. Jansons. Eiropas Sociālo tiesību komiteja, skaidrojot hartā noteikto, ir norādījusi, ka minimālajam sociālā nodrošinājuma apmēram, ja tas ir ienākumus aizstājošs, jebkurā gadījumā ir jābūt vismaz 50 procentiem no ienākumu mediānas – tā Latvijas gadījumā ir 341 eiro mēnesī – uz vienu ekvivalento patērētāju, bet, ja tas ir jau zem 40 procentiem no šīs mediānas, kas Latvijas gadījumā ir 272 eiro mēnesī, tad tas automātiski rada neatbilstību hartas 12. panta 1. punktam.

«Var secināt, ka arī pašlaik pēc minimālās vecuma pensijas bāzes paaugstināšanas no 64 eiro uz 80 eiro mēnesī pat ar vislielāko apdrošināšanas stāžu minimālās vecuma pensijas apmērs – attiecīgi 136,00 eiro un 208,57 eiro personām ar invaliditāti kopš bērnības – nav uzskatāms par pietiekamu,» skaidro tiesībsargs. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 65 288 personas jeb 14,5 procenti no visiem vecuma pensijas saņēmējiem saņem valsts garantēto minimālo vecuma pensiju. Turklāt minimālās vecuma pensijas apmēra paaugstināšana ar šā gada 1. janvāri ietekmējusi nelielu daļu senioru – 10 853 personas, tajā skaitā 903 personas ar invaliditāti. Tiesībsargs apkopojis piemērus, kā noteikumu izmaiņas ietekmējušas reālu cilvēku pensijas. Piemēram, persona, kurai minimālā vecuma pensija 83,24 eiro apmērā, turklāt ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem, tika piešķirta 2015. gadā, 2019. gada decembrī saņēma vecuma pensiju 102,06 eiro. Atbilstoši valdības noteikumiem no 2020. gada 1. janvāra vecuma pensija tika noteikta 104 eiro. Tas nozīmē, ka pensija palielinājās tikai par 1,94 eiro, kas personas materiālo stāvokli būtiski neietekmē. Pensionārs šādu pensijas palielinājumu uzskata par cilvēka necienīgu. Kopumā valdības veiktās izmaiņas skar tikai pusi minimālo pensiju saņēmēju.

Tiesībsargs norāda, ka «sociālā nodrošinājuma mērķis ir garantēt personas iztiku tajos gadījumos, kad šī persona dažādu iemeslu dēļ nav spējīga aktīvi iesaistīties darba tiesiskajās attiecībās un pati sevi nodrošināt». Šiem gadījumiem ir izveidota sociālās drošības sistēma. Var pieņemt, ka vecuma pensijas mērķis ir garantēt personai ienākumus sociālā riska – vecuma – iestāšanās gadījumā, bet faktiski vecuma pensijas minimālais apmērs ir no 88 līdz 136 eiro mēnesī, tas ir, 2,93 līdz 4,53 eiro dienā, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības vecuma pensijas minimālais apmērs ir nedaudz lielāks – 4,50 līdz 6,95 eiro dienā. Tiesībsargs secinājis, ka ne vien minimālie vecuma pensijas apmēri ir zemi, bet arī kopumā piešķirtās vecuma pensijas ir zemas, uz ko ir norādījusi arī Eiropas Komisija 2020. gada ziņojumā par Latviju.

Inga Paparde

Pievienot komentāru