autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Naudas daudzbērnu ģimenēm Latvijā būs vairāk, bet daudz mazāk nekā Igaunijā

Veidojot nākamā gada budžetu, demogrāfijas jautājumu risināšanai valdība varētu novirzīt 28 miljonus eiro. Vai šie miljoni eiro tiks novirzīti ģimenes valsts pabalsta palielināšanai daudzbērnu ģimenēm, pašlaik nav pilnībā skaidri izlemts.

Nacionālā apvienība ierosinājusi palielināt ģimenes valsts pabalstus par trešo bērnu līdz 100 eiro, tam nepieciešami 32 miljoni eiro. Lai gan valdību veidojošās Nacionālās apvienības (NA) politiķis, Demogrāfijas lietu centra vadītājs Imants Parādnieks norāda, ka priekšlikums nav izskanējis pēdējā brīdī un nav uzskatāms par demogrāfijas ultimātu valdības partneriem, līdzšinējā nākamā gada budžeta plānošanas gaita liecina par pretējo, raksta NRA.lv.

Taču nevar noliegt, ka demogrāfijas jomā būtiskas izmaiņas Latvijā ir iespējams panākt tieši ar ultimātiem. Būtiski palielinot tieši materiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, var palielināties risks bērnu skaitam pieaugt tieši sociālā riska ģimenēs, kuras pārtiek no pabalstiem un sociālās palīdzības.

Rodas iespaids, ka izmaiņas valsts atbalstā ģimenēm netiek plānotas, bet pēkšņi izsviestas apspriešanai sabiedrībā, vienlaikus īsti nezinot, kur šādām iniciatīvām ņemt finansējumu. Saeimas deputāts Imants Parādnieks gan šādu viedokli noraida: «Pēdējā brīdī nekas nav noticis, jo jau aprīlī pirms nodokļu reformas iesniedzām premjerministram priekšlikumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un nosaucām prioriātes, ietverot arī nepieciešamo finansējumu. Pie šī plāna strādā ne tikai viena koalīcijas partija, bet Demogrāfijas lietu centrā ir pārstāvētas visas valdību viedojošās partijas.» Tāpat politiķis atgādina, ka valdības deklarācijā līdztekus tādām prioritātēm kā veselība, drošība un izglītība ir arī demogrāfija. «Tiekoties ar premjeru, katru reizi runājām par demogrāfijas jautājumiem un to, ka ir jāieplāno līdzekļi šiem jautājumiem, katrās sarunās jautājām par demogrāfiju,» saka I. Parādnieks.

Piedāvājums izmaiņām ir sekojošs: panākt, lai atbalsts par trešo bērnu ir būtisks un vērā ņemams – ģimenes valsts pabalsts par vienu bērnu ir 15 eiro, par otro bērnu – 35, bet, ja ģimenē ir trīs bērni, ģimene saņem vēl 100 eiro pabalstu. «Ņemot vērā, ka budžeta iespējas ir ierobežotas, piedāvājam šādu – trešā bērna – politiku kā galveno,» skaidro I. Parādnieks. «Tas gadā izmaksās 32 miljonus eiro – vai tas ir daudz prasīts, lai atbalstītu ģimenes, kuras tieši nodrošina tautas ataudzi?»

Apkopotie dati par ģimenes valsts pabalstu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā rāda, ka Latvija un Lietuva būtiski atpaliek materiālā atbalsta nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem, īpaši situācija mainījusies no šā gada, kad Igaunija ir ieviesusi daudzbērnu ģimeņu pabalstu 300 eiro apmērā. Salīdzinājumam: Igaunijā par pirmo un par otro bērnu pabalsts ir 50 eiro (kopā – 100), savukārt Latvijā – 11,38 un 22,76 eiro; par trešo bērnu Igaunijā ģimenes valsts pabalsts ir 100 eiro, turklāt, piedzimstot trešajam bērnam, ģimene saņem arī īpašu daudzbērnu pabalstu 300 eiro mēnesī, savukārt Latvijā – par trešo bērnu pabalsts ir 34,14 eiro, bet īpaša atbalsta tieši daudzbērnu ģimenēm nav. Lietuvā pašlaik ģimenes valsts pabalsts nav liels – 15 eiro par bērnu, taču Lietuvā arī tiek lemts par pabalsta palielinājumu – 30 eiro par pirmo un otro bērnu, 60 eiro – sākot no trešā bērna. Tomēr pabalstu palielināšanai līdzās iet bažas par pabalstu ļaunprātīgu izmantošanu sociālā riska ģimenēs. I. Parādnieks argumentē, ka no kopējā ģimeņu skaita Latvijā sociālā riska ģimenes ir vien 0,5 procenti, taču, protams, situācijas vērtēšanā aktīvi jāstrādā sociālajiem dienestiem.

Saskaņā ar valdības rīcības plānu Ministru kabinetam ar sociālajiem partneriem un citiem ekspertiem jāizstrādā īpaša programma ģimeņu atbalstam. Lai arī šāda programma ir tapusi, valdībā tā vēl nav izskatīta, tāpēc neskaidru jautājumu ir daudz, viens no tiem – kāds būs mehānisms programmas finansēšanai. Tās ieviešanai 2018. gadā, pēc I. Parādnieka teiktā, vajadzētu ap 80 miljonus eiro, tas ir tikpat, cik vispār ir pieejami līdzekļi priotātēm kopumā.

Viena no iespējām nofinansēt priekšlikumu par ģimenes valsts pabalsta palielinājumu ir atlikt Liepājas cietuma būvniecības projekta īstenošanu. Nosaukt priekšlikumu par pabalsta palielināšanu ģimenēm par demogrāfijas ultimātu ļauj arī situācija, kādā tas publiski kļuva zināms. Pagājušajā nedēļā valdību veidojošā koalīcija nespēja vienoties par nākamā gada budžetu, jo nacionāļi demogrāfijas jautājumu risināšanai pieprasīja 85 miljonus eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece Ozola atzina, ka nākamgad demogrāfijas pasākumiem varētu novirzīt 12 miljonus eiro.

Ceturtdien valdību veidojošās koalīcijas sanāksmē tika panākta vienošanās un atbalsts idejai par 100 eiro pabalstu trešajam bērnam ģimenē, atvēlot tam 32 miljonus eiro. Taču jau pēc dažām stundām, vakarā pēc Demogrāfisko lietu padomes sēdes premjers atzina, ka daudzbērnu ģimeņu pabalstiem nākamgad varētu novirzīt 28 miljonus eiro. Tiesa, šodien paredzēta kārtējā politiķu tikšanās budžeta veidošanas procesā, kā arī ārkārtas valdības sēde.

Inga Paparde

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru