Pandēmijas radītās izmaiņas darba tirgū veicina mājokļu pieejamību

Kamēr mājokļu pieejamība gada sākumā Tallinā un Viļņā saglabājusies teju nemainīga, Rīgā sasniegta rekord-augsta indeksa vērtība. Pandēmijas otrais vilnis un pagarinātais laiks, ko pavadījām ierobežojumos nenomāca mājokļu pieejamību – straujais algu kāpums pārsniedza vidējās mājokļa cenas izaugsmi, nodrošinot indeksa augšupeju.

Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss atspoguļo mājsaimniecību spēju iegādāties dzīvokli Rīgā ar hipotekārā kredīta palīdzību. Ņemot vērā aktuālākās procentu likmes, vidējās neto algas un mājokļa cenas, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzītie ikmēneša maksājumi. Šī gada pirmajā ceturksnī Tallinā un Viļņā mājokļu cenu izaugsmes temps pārsniedza algu izaugsmes tempu. Neskatoties uz to, procentu likmju samazināšanās nodrošināja mājokļu pieejamības saglabāšanos pagājušā gada līmenī abās kaimiņvalstu galvaspilsētās. Tikmēr Rīgā gada griezumā reģistrētā vidējās neto algas izaugsme 10.4% apmērā būtiski pārsniedza dzīvokļu cenu kāpumu (+4.7%) – tas nodrošināja rekorda sasniegšanu Swedbank mājokļu pieejamības indeksā. Te gan jāpiebilst, ka mājokļu pieejamības uzlabošanos galvenokārt izjuta tā sabiedrības daļa, kuras darba apjoms pandēmijas laikā necieta.

Straujo atalgojuma kāpumu Rīgā lielā mērā noteica gada sākumā celtā minimālā alga, atalgojuma palielināšana mediķiem, kā arī vīrusa krīzes radītas strukturālas izmaiņas darba tirgū. Pandēmijas un ierobežojumu dēļ no darba tirgus īslaicīgi izgājušie lielākoties ir zemāk atalgotie darbinieki, kas savukārt nozīmē, ka ir palielinājies augstāk atalgotu darbinieku īpatsvars. Šī tendence tehniski virza vidējās algas augstāk. Ierobežojumiem mazinoties, darba tirgus struktūra pamazām tuvosies tās pirms krīzes izskatam un šīs izmaiņas nedaudz slāpēs vidējās algas izaugsmi tuvākajā laikā. No otras puses, ekonomikas atkopšanās nāks komplektā ar augošu darbaspēka trūkumu, kas savukārt nodrošinās joprojām strauju vidējās algas kāpumu.

Pagājušā gada beigās novērotā augstā mājokļu tirgus aktivitāte šī gada pirmajā ceturksnī neturpinājās. Kopējais darījumu skaits samazinājās par 4.3%, ko lielākoties nodrošināja kritums jauno dzīvokļu segmentā. Jāatzīmē, ka šobrīd veikto jaunuzcelto dzīvokļu rezervāciju skaits norāda uz tirgus aktivitātes pieaugumu šajā kategorijā 2021. gada otrajā pusē, kad tiek prognozēta šo daudzdzīvokļu māju nodošana ekspluatācijā. Rīgā augošās dzīvokļu rezervācijas iet roku rokā ar aizvien jaunu mājokļu projektu attīstības uzsākšanu. Prognozējam, ka pieaugošais iedzīvotāju pieprasījums un pieaugošās būvniecības izmaksas nozīmēs arī tālāku cenu pieaugumu jaunajiem mājokļiem. No kopējās ekonomikas atkopšanās tendences iegūs arī citas mājokļu tirgus daļas, uzlabojoties pircēju finanšu pozīcijai būtiskāk pieaugs aktivitāte arī citos tirgus segmentos, piemēram, padomju laika dzīvokļos.

Tikmēr Lietuvā un Igaunijā mājokļu tirgus aktivitāte turpināja pieaugt arī šī gada pirmajā ceturksnī. Tirgus aktivitāte ir radījusi bažas par pārāk strauju darījumu skaita un cenu pieaugumu. Abu kaimiņvalstu centrālās bankas uzmanīgi seko līdzi tirgus aktivitātes un cenu attīstībai un ir signalizējušas, ka nepieciešamības gadījumā veicinās stingrākus kreditēšanas nosacījumus.

Sagaidāms, ka procentu likmes saglabāsies zemas un turpinās balstīt mājokļu pieejamību. Strauja vidējās neto algas izaugsme Rīgā sagaidāma arī turpmāk, kaut arī pieauguma temps būs lēnāks kā pirmajā ceturksnī reģistrēts. To, vai mājokļi turpmāk kļūs pieejamāki noteiks tas, vai algu izaugsme turpinās pārsniegt mājokļu cenu pieaugumu.