Pensiju uzkrājumi nesegs nodokļu pieaugumu

Ar pēdējo 15 gadu laikā radītajiem otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem vairākumam krājēju nepietiks, lai samaksātu kaut vai tikai mājokļa nodokli, par kādu 2001. gadā neviens pat iedomāties nevarēja, raksta NRA.lv.

Otrajā pensiju līmenī uzkrātais naudas daudzums izrādās negatīvs lielums, tiklīdz no iemaksātās naudas un tās nesto augļu kopsummas atskaita faktisko pieaugumu izdevumiem par dzīvošanu Latvijā. Valsts iestādes cenšas šo faktu noslēpt aiz apgalvojuma, ka uzkrājumu nominālvērtība augot ātrāk nekā inflācija. Pat ja tā tas būtu, faktiskie izdzīvošanas izdevumi ir auguši daudz straujāk nodokļu un citu inflācijas aprēķinos neiekļautu izdevumu dēļ. Labi ja pāris desmiti tūkstoši cilvēku no 1,2 miljoniem Latvijā strādājošajiem vai iepriekš strādājušajiem var atļauties uzsaukt tostu par godu pirmajiem 15 gadiem, kopš 2001. gada 1. jūlijā sākās viņu naudas iegrāmatošana otrā līmeņa pensiju fondos. Ar to domāti cilvēki, kuri vismaz mājokļa nodokli no pensiju uzkrājumiem samaksāt varēs. Tomēr arī viņiem ir par ko nervozēt, jo Latvijas kreditori Pasaules bankas ierēdņu personā nupat kā uzdevuši Latvijas valdībai strauji palielināt nodokļu iekasēšanu, bet naudu paņemt iespējams tikai no tiem, kam tā ir.

Ko rāda caurmēra skaitļi

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) apkopotie dati rāda, ka šā gada pavasarī otrā līmeņa pensiju fondos uzkrātie 2 449 961 118 eiro būtu jāsadala starp 1 248 902 topošajiem pensionāriem, no kuriem līdz pensiju fondiem nonācis kaut vai viens eiro. Izdalot uzkrājumus ar krājēju skaitu, statiski vidējam krājējam pienāktos 1962 eiro. Pieņemsim, ka līdz Jāņiem šī summa pakāpusies jau līdz pāris tūkstošiem eiro, kas noteikti ir daudz vairāk nekā nekas, taču tā kļūst par gandrīz neko, tiklīdz to nākas dalīt ar laiku (mēnešu skaitu) starp pensijas piešķiršanu un pensionāra nāvi. Katras konkrētās pensijas aprēķināšanai VSAA rīcībā ir tabula par statistiski vidējam attiecīgā vecuma pensionāram atlikušā mūža ilgumu starp 36,62 gadiem tiem, kuri nonāk pensionāra statusā 40 gadu vecumā, līdz 3,55 gadiem cilvēkiem, kuri spēj saglabāt darbaspējas kā Raimonds Pauls un pensionējas 90 gadu vecumā. Visbiežāk aprēķinos noder 20,26 gadi, laižot pensijā sešdesmitgadniekus. Vēl vienkāršāk sakot, paredzamās pensijas aprēķināšanas formula pašreiz būtu 2000 / 20 / 12 = 8,33 eiro mēnesī. Protams, tā nav visa cilvēkam paredzamā pensija, bet tikai mikroskopisks papildinājums pirmā līmeņa pensijai.

Otrā līmeņa pensiju līmeņa atainošanai nākas likt lietā atrunu, ka šie 8,33 eiro mēnesī ir kā vidējā temperatūra slimnīcā. Šie vidējie uzkrājumi taču ir tīri aritmētisks rādītājs, iekļaujot aprēķinos jauniešus, kuri šogad nopelnījuši savu pirmo algu. Šiem cilvēkiem vēl ir priekšā daudzi gadu desmiti darba mūža, kura finansiālo bilanci šobrīd paredzēt ir praktiski neiespējami. Tomēr citu strādājošo grupu izredzes ir labāk novērtējamas un tieši tāpēc jau bēdīgas. Pagājušā gada 31. decembrī pirmie, pirms 14 gadiem savu naudu valsts fondēto pensiju sistēmai uzticējušie 286 106 cilvēki savu iemaksu un pensiju fondu veiktās naudas apsaimniekošanas rezultātā iegūtā pieauguma summā bija tikuši caurmērā pie 2879 eiro. Viņu pašreizējo otrā līmeņa pensiju uzkrājumu transformēšanu ikmēneša ienākumos vienkāršo formula 3000 / 20 / 12 = 12,5 eiro. Šajā grupā varētu ietilpt visdažādākā vecuma cilvēki, no kuriem jaunākajiem pagājusi tikai trešdaļa darba mūža, bet vecākie iet pensijā jau tagad. Nav ko iebilst, ka turpmāk vēl ilgi strādājošo cilvēku uzkrājumi divkāršosies un trīskāršosies, taču nav arī iespējams pamatot, kāpēc tiem vajadzētu desmitkāršoties vai tikai pieckāršoties, salīdzinot uzkrājumus pēc naudas pirktspējas, nevis pēc nomināla vai nosaukuma, kas arī var mainīties turpmākajos gadu desmitos.

Labi strādā daži no miljona

Atrunas par 8,33 eiro mēnesī kā vidējo temperatūru slimnīcā prasa izpētīt to, kā krājēju skaits sadalās pa viņu uzkrājumu lielumiem. Rezultātā atklājas ārkārtīgi brutāla sabiedrības noslāņošanās starp 580 327 krājējiem ar uzkrājumu summu līdz 1000 eiro un 149 krājējiem ar uzkrājumu summu 30 000 un vairāk eiro. Robežās starp 20 000 un 30 000 uzkrāto eiro ievietojies pusotrs tūkstotis krājēju, robežās starp 10 000 un 20 000 eiro – apmēram 17 tūkstoši krājēju. Līdz ar to kvantitatīvi atklāti tie pārdesmit tūkstoši cilvēku Latvijā, kuri pensionāra statusā varēs rēķināties ar tādiem ienākumiem no otrā pensiju līmeņa, kam būtu nozīme viņu iztikai nepieciešamā ienākumu minimuma segšanā. Pāris tūkstoši cilvēku var rēķināties ar to, ka šiem ienākumiem būs ietekme uz viņiem pierasti augstā dzīves līmeņa saglabāšanu. Lieliski būtu zināt šos cilvēkus nevis pēc skaita, bet pēc uzvārdiem, lai viņi varētu dalīties pamācībās par čaklu darbu. Varbūt tad nokaunētos un sāktu pa īstam strādāt vairāk nekā miljons cilvēku, kuri Latvijā pēdējo 15 gadu laikā it kā strādājuši, bet tik maz strādājuši, ka neko uzkrāt nav spējuši.

Valsts dod, valsts ņem

Vainas un vainīgo atrašana nedod līdzekļus pensionāru iztikai. Līdzekļus dod valsts, kuras uzturētās pirmā līmeņa pensijas augušas kā rauga mīkla. Vidējā vecuma pensija Latvijā celta no 85,70 eiro 2001. gada jūlijā līdz 293,77 eiro šā gada aprīlī. Tādējādi sagrūst 2001. gada nostāsti, ka privātie pensiju fondi apsaimniekošot strādājošo iemaksas efektīvāk nekā valsts. Īstenībā valsts spējusi vidējai pensijai reāli piemest vairāk nekā 200 eiro mēnesī, pret kuriem privāto fondu tikai aprēķinātais devums ir nekas.

Valsts saimniekošanas brīnumainās sekmes izskaidro trīs faktori. Pirmkārt, vecuma pensionāru skaita sarukums no 508 tūkstošiem pirms 15 gadiem līdz 462 tūkstošiem pašlaik. Otrkārt, valsts parāda pieaugums no tajā pašā laikā no 1,1 miljarda eiro līdz 8,2 miljardiem eiro. Treškārt, nodarbināmā vecumā esošo cilvēku skaita pieaugums laikā, kad pasaules kara un pirmo pēckara gadu skaitā mazāku paaudzi nomainīja īsta miera gados lielākā skaitā dzimušie cilvēki. Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda 2001. gadā 180 tūkstošus jauniešu vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem, no kuras tuvākajā laikā vajadzēja startēt darba dzīvē. Otrā pensiju līmeņa radīšanas brīdī jau bija skaidrs, ka miers mēdz būt arī mānīgs, jo dzimstības kritums nebija noslēpums. Tā rezultātā pensijā ejošo nomaiņai Latvijā šobrīd ir maksimāli pieejami 86 tūkstoši jauniešu 15 līdz 19 gadu vecumā. Otrais pensiju līmenis tika piedāvāts kā risinājums problēmai, ka sarūkošais nodarbināto skaits ar savām sociālās apdrošināšanas iemaksām nevarēs nodrošināt iztikas minimumu pieaugošajam pensionāru skaitam. Bija paredzēts sociālā iemaksu apjoma sarukumu kompensēt ar papildu naudu no otrā pensiju līmeņa, taču ar 8,3 eiro mēnesī un tāpat ar 2 x 8,33 vai 3 x 8,33 eiro mēnesī ļoti daudzi nākamie pensionāri nespēs segt kaut vai tikai mājokļa nodokli, kāda nemaz nebija tajā tālajā laikā, kad tika iedarbināts otrais pensiju līmenis.

Arnis Kluinis

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/