autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Pētersone: Politiķi Latvijā neuzticas iestāžu vadītājiem

Latvijas politiķu rindās divkosība sit augstu vilni, valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem neuzticas un viņiem trūkst pilnvaru, tāpat plaši izplatīta ķengāšana un zākāšana, intervijā Latvijas Radio pauda bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ināra Pētersone.

Viņa norādīja, ka, lai varētu vadīt iestādi, jādod arī pilnvaras, bet sabiedrība un politiķi Latvijā neuzticas iestāžu vadītājiem. “Ir ķengāšana un zākāšana, un tas ietekmē jebkuru iestādes vadītāju, jo viņi arī ir cilvēki, viņiem ir sava pašcieņa,” sacīja Pētersone, piebilstot, ka no politiķu puses divkosība mūsu valstī sit augstu vilni.

Viņasprāt nepieciešamas izmaiņas ne tikai VID, bet visā valsts pārvaldē, lai darbs kļūtu efektīvāks, kā rezultātā būtu iespējams atbrīvot līdzekļus un palielināt algas.

Runājot par VID ģenerāldirektora atalgojumu, viņa norādīja, ka esot apzinājusies, ka nevar prasīt adekvātu atalgojumu, kamēr nav sakārtota valsts pārvalde. Vienlaikus bijusī VID vadītāja uzsvēra, ka ne tikai atalgojums, bet situācija valsts pārvaldē kopumā noveda pie tā, ka konkurss uz VID vadītāja amatu beidzās bez rezultātiem. Pēc Pētersones domām, šim amatam jāmeklē cilvēks ārpus VID, un arī ārpus valsts pārvaldes.

Viņa uzskata, ka atrast piemērotu cilvēku, nemeklējot un neuzrunājot, nevarēs, bet Latvijā ir daudz ekspertu, kuriem viņa pati savulaik prasīju padomus.

Jau ziņots, ka maija beigās atlūgumu iesniedza Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Finanšu ministre Dana Reizniece- Ozola (ZZS) un premjers Māris Kučinskis (ZZS) Pētersones lēmumu saista ar ārējo spiedienu un iekšējo spriedzi sākot pārmaiņu dēļ. Tikmēr pati Pētersone to noliedz, norādot, ka lēmumu atkāpties no amata pieņēmusi, jo nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē.

VID vadītāja uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē neesot komandas ar kopīgu mērķi un viņa neredzot veidu, kā iekustināt visu valsts pārvaldi kopīgiem mērķiem. Daudzas lietas valsts pārvaldē esot bezjēdzīgas, no kurām daudzas lietas neesot iespējams mainīt. Kā vienu no tām viņa uzsvēra gadiem dotos solījumus par atalgojuma reformām un pārmaiņām valsts pārvaldē, kas nav realizēti.

Tāpat vēstīts, ka teju pirms mēneša Valsts kanceleja izsludināja atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam, aicinot pieteikties profesionālus, sevi pierādījušus līderus, kuri vēlas strādāt sabiedrības labā un dot būtisku ieguldījumu valsts pārvaldes attīstībā.

Galvenās prasības pretendentiem bija: nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu darba pieredze, vadot vismaz 40 darbinieku lielu komandu, sistēmiska pieeja jautājumu risināšanā, kā arī spēja analizēt sarežģītu, apjomīgu informāciju.

Kā atzina Kučinskis, konkursa komisija VID ģenerāldirektora meklēšana beigusies bez rezultātiem, konkursa komisija nav spējusi atrast atbilstošas kapacitātes cilvēku.

Foto: Prezidenta kanceleja

Pievienot komentāru