Raidījums: Sešos gados Latvijā dzīvošana atteikta 147 personām

Vieni no grozījumiem, ko vēl cer pieņemt parlaments šajā sesijā, ir labojumi Imigrācijas likumā. Tos pēc Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu lūguma Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva Saeimai atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai.

Šogad termiņuzturēšanās programmai pieteikušies tikai 117 cilvēki. Tas ir niecīgs skaits salīdzinājumā ar tūkstošiem termiņuzturēšanās atļauju kārtotāju vēl tikai pirms pāris gadiem, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”. Iekšlietu ministrs saka, ka programma faktiski ir apstājusies un ir pienācis laiks vai nu to būtiski revidēt, vai slēgt. Tikmēr vairākums Saeimas deputātu turpina skatīties uz jaunajiem Latvijas iemītniekiem, kā uz naudas maisiem, bez skaidra redzējuma, kas ir Latvijā uz dzīvi pārcēlušies ārzemnieki un kādu pienesumu viņi varētu dod mūsu valstij.

Neviens vairs nespēj īsti saskaitīt, kuru reizi kārtību, kādā ārzemnieks Latvijā tiek pie uzturēšanās atļaujas, Saeima atkal maina. Šoreiz vainīga Darba devēju konfederācija, kas gribēja ārzemniekiem atcelt ikgadējo reģistrēšanos, taču tad pie atļaujas pagarināšanas pieprasot viņiem maksāt 5 tūkstošus eiro. Ikgadējo reģistrēšanas atcelšanu parlaments noraidīja, bet vienprātībā nobalsoja, ka 5 tūkstoši jāmaksā tik un tā. Priekšlikums nāca no ZZS deputāta Edgara Putras un parlamenta kuluāros tas jau ieguvis apzīmējumu “kā Putra saputroja“ .

“Es domāju, ka Eiropas ekonomiskā zona ir vilinoša ne tikai naudas izteiksmē – mēs esam ekonomiski pievilcīgi, tādā ziņā, samaksājot vai ieguldot nekustāmā īpašumā, veicot ieguldījumus bankā kā termiņnoguldījumu, vai veicot ieguldījumus uzņēmumam pamatkapitālā – mēs esam līdzīgi kā Kipra. Daudzās valstīs šie noteikumi ir stingrāki, summas ir daudz lielākas, tāpēc neredzu, ka tas varētu traucēt,” norāda Putra.

Deputātu pieņemtos grozījumus Valsts prezidents neizsludināja, bet atdeva atpakaļ Saeimai labošanai. Organizācija “Jaunie latvieši” jau cerēja, ka valsts pirmā persona viņu saucienus būs sadzirdējis. Tomēr Raimonds Vējonis neiebilda, ka prasa no ārzemniekiem papildus naudu, tikai aicināja deputātus kārtību precizēt.

“Likumdevējs var izlemt, kāda kārtība ir attiecībā uz TUA. Ja deputāti ir lēmuši, ka pie atkārtotas izskatīšanas ir 5 tūkstoši eiro, tāda ir deputātu griba. Jo to tomēr atbalstīja Saeimas vairākums. Tomēr tie ir sabiedrības pārstāvji, kuri tur ir ievēlēti. Pret ko man bija iebildumi, kādā veidā tas notiek,” Latvijas Radio skaidroja Vējonis.

Debates Saeimā sākušās no jauna. Un 5 tūkstošu priekšlikums sadalījis deputātus divās frontēs.

“Tie, kuri pārdevuši savu vienīgo mītni, vienalga, kur viņi dzīvoja iepriekš, lai nopirktu vienīgo mītni Latvijā, pateikt, ka tagad pēc 5 gadiem viņiem būs jāmaksā 5 tūkstoši, mēs viņus nostādām ļoti nelabā situācijā. Jo nebūt visi viņi ir tik turīgi, lai atlicinātu 1000 gadā, lai pēc tam samaksātu prasītos 5 tūkstošus,” uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisijas loceklis Aleksejs Loskutovs.

“Tā ir tāda veida programma! Nevis kaut kāda labdarības programma vai palīdzības programma kādam. Otrs, attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri piesakās un varbūt gribētu palikt – mēs esam saņēmuši vēstules no šiem cilvēkiem, kur jau tagad viņi stāsta, ka Latvijai tas var būt negatīvs faktors un viņi var vērsties ECT. Tad man ir jautājums, vēl viņi knapi ir atbraukuši, bet tādas runas jau sākās. Mums to vajag?” jautā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisijas loceklis (NA) Edvīns Šnore.

Komisija ar nelielu balsu pārsvaru lēma, ka atļauju pagarinot 5 tūkstošus valsts budžetā būs jāiemaksā tiem, kuri pirka dzīvokli vai ieguldīja bankas subordinētajā kapitālā 2014.gadā. Tātad ātrākais valsts kasē nauda varētu ienākt pēc 5 gadiem 2019.gadā. Ar nosacījumu, ja Saeimas vairākums balsos tāpat kā komisija un līdz tam laikam šie ārzemnieki nebūs dzīvokļus atstājuši tukšus un aizbraukuši.

Latvijā termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu apmaiņā pret investīcijām aizsāka 2010.gada rudenī un tas ļāva vieglāk amortizēt to dziļo bedri, kas radās pēc “gāzes grīdā” politikas un nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas. Pretēji daudzu uzskatam, ka programmas idejas autors ir Ainārs Šlesers, priekšlikumu Saeimā patiesībā iesniedza Rīgas domes priekšsēdētājs no Saskaņas Nils Ušakovs.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (Vienotība)
“Tajā brīdī bija sabrucis, saplīsis nekustamā īpašuma burbulis, kuru bija uzpūtuši Kalvītis ar Šleseru un arī Lembergs kaut kādā veidā te ieguldot naudu caur citiem uzņēmējiem, tajā brīdī, protams, bija jāglābj…Jautājums – ko tad Šlesers īsti glāba? Bagātos attīstītājus, kas ieguldīja naudu, vai celtniekus, kam nebija jāpamet ģimenes un jābrauc uz Angliju, Zviedriju vai Norvēģiju strādāt. Kaut kādā mērā to tirgu noturēja kaut kādā līmenī tas, kas bija sacelts. Bija iespējas izpārdot dārgajā segmentā, dārgais segments attīstījās, vismaz vērtējot datus, ko sniegusi Ekonomikas ministrija, tas dārgais segments mūsu vidi neietekmēja, jo maz ir tādu ģimeņu, kas var atļauties pirkt villas Jūrmalā, bet no investoriem bija,” skaidro Latkovskis.

2010.gada rudenī programmai pieteicās 127 personas. 2012.gadā to skaits desmitkāršojās (2012.gads 1226) , un savu rekordu programma sasniedza 2014.gadā, kad termiņuzturēšanās atļaujas vēlējās saņemt 2532 cilvēku. Šogad ir niecīga atsaucība – saņemti tikai 117 pieteikumu.

“Mēs uzskatām, ka tas ir mūsu panākums, ka šobrīd, to varētu saukt par biznesu, faktiski ir apstājies,” norāda Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Iekšlietu ministrs kritizē deputātu darbu. Pirms diviem gadiem parlamentārieši lēma, ka daļu šīs programmas naudas novirzīs jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa kredītam un divu dienestu uzturēšanai. Tomēr cerētie miljoni neienāk. Pieteikumu skaits krīt, tāpēc, ka nav skaidrības par programmas nākotni, ir pārliecināts Kozlovskis.

“Rodas jautājums, manā vērtējumā, šī norma, kas tieši attiecas uz investoriem, viņu plāniem, tie ir muļļāti, grozīti, samocīti. Nav tāda skaidrība par tās programmas nākotni kopumā. Ja es teiktu, būtu jābūt redzējumam – vismaz uz tiem 5 gadiem šādā termiņā, būtu jābūt skaidriem spēles noteikumiem,” norāda Kozlovskis.

Igaunija tikko atviegloja uzturēšanās atļauju procedūru tiem ārzemniekiem, kuri strādās informāciju un sakaru tehnoloģiju sektorā. Tāpat labvēlīgāka vide būs tiem, kuri būs veikuši vismaz 1 miljona eiro tiešās investīcijas. Kaimiņvalsts atšķirībā no Latvijas arī noteikusi imigrācijas kvotu, cik daudz ārzemnieku drīkst ierasties, tie ir 1317 cilvēki gadā jeb 0,1% no pastāvīgo iedzīvotāju skaita.

Par mūsu likumu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis iebraucējus, kuri dzīvo uz laiku, nedomā šķirot ne pēc profesijas, ne ieguldījuma lieluma, ne lojalitātes mūsu valstij. Viņš uzskata, ka visiem ir iespēja iemācīties latviešu valodu un pēc pieciem gadiem, saņemt pastāvīgo uzturēšanās atļauju. 7 personas to jau spējušas izdarīt.

Iepriekš termiņuzturēšanās atļaujas vairāk saistīja ar drošības jautājumiem. Drošības policija neslēpa, ka arvien pieaugošais pieprasītāju skaits neļāva rūpīgi pārbaudīt iebraucēju motīvus un to, vai viņi nav saistīti ar kriminālajām aprindām. Dienestiem piešķīra papildus naudu un resursus. Tagad zināms, ka sešos gados Latvijā dzīvošana atteikta 147 personām.

Drošība vairs nav šīs programmas svarīgākais dienas kārtības jautājumus, uzsver iekšlietu ministrs. Saeimai ir jāveic reformas, lai uzturēšanās atļaujas nestu ekonomisku labumu un mēs zinātu , ko no jaunajiem latviešiem sagaidām.

“Vienreiz izšķirties politiski. Tad, vai nu sakārtot, ka tas nes kādu pienesumu, vai nu izvērtēt, vai ir jēga šādi te to programmu muļļāt!” uzskata Kozlovskis.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/