autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Top risinājumi mazo pensiju palielināšanai

Labklājības ministrija nākamnedēļ iepazīstinās ar priekšlikumiem mazo pensiju palielināšanai. Ar nodokli neapliekamajam pensiju minimumam vajadzētu būt 450 eiro, uzskata labklājības ministrs Jānis Reirs.

Labklājības ministrs pastāstīja, ka viņa rīcībā nav precīzas informācijas, kādas nodokļu sistēmas izmaiņas gatavo Finanšu ministrija, tomēr, ja piepildīsies izteiktais minējums, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums strādājošajiem būs 350 eiro, Labklājības ministrija rosinās paaugstināt pensiju neapliekamo minimumu līdz 450 eiro. Pašlaik tas ir 235 eiro. «Pensionāri ir visneaizsargātākā iedzīvotāju grupa, kurai nav īpašu iespēju gūt būtiskus papildu ienākumus pensijai,» argumentē J. Reirs. Labklājības ministrija nākamnedēļ arī gatavojas piedāvāt savu variantu mazo pensiju palielināšanai, vispirms tiem cilvēkiem, kuriem ir liels darba stāžs, mazas pensijas un kuri lielāko darba mūžu nostrādājuši vēl padomju laikā. Ministrs vēl nevarēja pateikt, kāds konkrēti būs mehānisms šo pensiju palielināšanai, – indeksācijas kārtības izmaiņas vai pabalsts, taču izmaiņas būs, vēsta NRA.lv.

Nesagaidot rīcību no valdības puses, Jelgavas pensionāru biedrība nosūtījusi vēstuli finanšu ministrei Dacei Reizniecei Ozolai, kurā apgalvo, ka «valdība ar katru gadu pazemina pensionāru ienākumus, ik gadu nepaaugstinot ar inflācijas koeficientu pensionāriem būtiskus ienākumu robežlielumus, kā to dara visas sociāli atbildīgas Eiropas Savienības valstis».

Jelgavas pensionāri norāda uz pensiju neapliekamo minimumu un piemaksu pie pensijas, jo šie jautājumi nav risināti. Pašlaik neapliekamais minimums pensijām ir 235 eiro mēnesī (spēkā no 2006. gada), un šajā laikā, kā izrēķinājuši Jelgavas pensionāri, inflācijas koeficients ir bijis 47,6 procenti. Šā gada janvārī pensijā aizgājušam pensionāram nodokli sāk ieturēt no pensijas 235,01 eiro, kas pēc pirktspējas uz 2006. gada 1. janvāri atbilst 123,14 eiro. Nodoklis tiek ieturēts no daudz zemākas pēc pirktspējas pensijas, nekā to ieturēja 2006. gadā. Ja šī summa tiktu palielināta par inflācijas koeficientu, tad pensiju neapliekamais minimums šā gada janvārī būtu 346,86 eiro, kas būtu sociāli taisnīgi un nepazeminātu pensionāra reālos ienākumus. «Pensionāriem, kas pensijas saņem kopš 2006. gada vai pensionējās pēc 2006. gada, pensiju indeksācija daļēji mazina šo negatīvo ietekmi katram individuāli, bet indeksācijas koeficienti pilnībā nenosedz visu inflācijas koeficienta radīto ienākumu samazinājumu,» uzsver pensionāri.

Arī piemaksu pie pensijas, kas noteikta 2009. gada 1. janvārī un ir viens eiro par katru darba stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, «ir apēdusi» inflācija. Inflācijas koeficients no 2009. līdz 2017. gadam ir 6,6 procenti, tāpēc piemaksas pirktspēja ir samazinājusies līdz 93 eiro centiem, bet pēc ienākuma nodokļa piemērošanas pensionārs «uz rokas» saņem tikai 72 eiro centus. Piemaksas netiek indeksētas.

Pensionāru biedrība arī vērš uzmanību uz trūcīgā statusa aprēķināšanas kārtību un saka: «Mums, pensionāriem, nav saprotama tāda attieksme pret valsts nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, dzenot tos vēl lielākā nabadzībā. Satversmes ievadā ir pastiprināti definēts, ka Latvijas Republika ir sociāli atbildīga valsts. Par to 2014. gada jūnijā nobalsoja Saeimas vairākums, pievienojot šo preambulu esošajai Satversmei.».

Inga Paparde

Foto: Skitterphoto/https://pixabay.com/en/users/Skitterphoto-324082/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru