autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Uzņēmēji un Latvijas Banka aicina valdību apņēmīgi modernizēt nodokļu sistēmu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Banka aicina valdību rīkoties apņēmīgi un pieņemt lēmumus par nodokļu sistēmas modernizāciju. Būtiski jau tagad apstiprināt vidēja termiņa nodokļu stratēģiju, bet par atsevišķām detaļām, kurās ir dažādi viedokļi ieinteresētajām institūcijām, turpināt tālākas diskusijas. Šāda apņēmīga rīcība ļautu padarīt nodokļu sistēmu konkurētspējīgu un uzņēmumu izaugsmi veicinošu.

Preses konferencē, kas notika šā gada 12.aprīlī, visas organizācijas pauda pilnīgu atbalstu tiem jautājumiem, par kuriem panākta vienošanās ar Finanšu ministriju un Reformu vadības grupu par vidēja termiņa nodokļu stratēģiju.

Jāatzīmē, ka darbs pie nodokļu stratēģijas detalizētas izstrādes turpinās, iesaistot diskusijās dažādu tautsaimniecības nozaru un institūciju pārstāvjus.

Būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar līdzšinējo regulējumu, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums, 0% reinvestētās peļņas un 20% dividenžu ieviešanu saņēmējiem, kā arī minimālās algas un neapliekamā minimuma celšana, gan darbiniekiem, gan pensionāriem. Radīti arī noteikumi mazajam biznesam.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka Latvijai jāspēj izveidot tādu nodokļu sistēmu, kas ir konkurētspējīga ne tikai reģionā, bet arī globāli, jo pašreiz nav zināms, kāda izskatīsies Eiropas Savienība tuvākajā desmitgadē, kā arī jādomā par demogrāfijas problēmām Latvijā. Būtiski radīt tādu regulējumu, kas radītu vēlmi jauniem cilvēkiem veidot savu biznesu, tādējādi palielinot nodokļu maksātāju skaitu un arī nomaksāto nodokļu masu valsts budžetā. “Nodokļu reforma ir jāskata kopumā un ilgtermiņā nevis domājot par atsevišķiem izņēmumiem. Būtiski, ka noteikumi visiem ir vienādi, lai būtu vienlīdzīga konkurence un attīstības noteikumi,” saka A.Rostovskis.

Savukārt LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns pauda viedokli, ka, ieviešot 0% reinvestētās peļņas nodokli, tiks radīta situācija, kad uzņēmumi būs ieinteresēti ieguldīt naudu attīstībā, domāt par nākotni, tādējādi uzlabojot darba apstākļus un veicinot produktivitāti. Viņš arī norādīja, ka pašreiz pie Baltijā vienādām bruto algām Latvijā darbinieks neto saņem daudz mazāk, ko plānots risināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, kā arī darba algu paaugstināšanu medicīnas, izglītības un citu jomu darbiniekiem. E.Baldzēns arī piebilda, ka kategoriski iebilst pret labklājības ministra Jāņa Reira ierosinājumu par valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu palielināšanu, jo uzskata, ka finansējums medicīnā jāmeklē esošo iemaksu robežās, piemēram, novirzot 1% no VSAOI tieši veselības nozarei. Arī uzņēmēju organizācijas – LTRK un LDDK – uzskata, ka pašreiz nedrīkst celt VSAOI, jo tas nozīmēs darbaspēka nodokļu pieaugumu, veicinot ēnu ekonomiku.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste sacīja, ka Igaunijas centrālā banka veikusi pētījumu, lai salīdzinātu vienādās nozarēs un pēc izmēra līdzīgus uzņēmumus visās Baltijas valstīs, lai saprastu tos faktorus, kas veicina to izaugsmi. Secināts, ka tieši reinvestētās peļņas nodoklis 0% līmenī ir bijis par pamatu, kāpēc Igaunijā bizness attīstījies straujāk. “Latvijā uzņēmējiem labāki priekšnoteikumi ir nevis ieguldīt attīstībā, bet gan izņemt peļņu dividendēs. Pārkārtojot nodokļu sistēmu, uzņēmēji būs daudz motivētāki investēt, tādējādi kļūstot konkurētspējīgākiem un audzējot produktivitāti,” akcentēja nacionālās bankas ekonomists.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs sacīja, ka ar pašreizējo nodokļu politiku nav iespējams sasniegt Nacionālajā attīstības plānā ietverto ekonomikas izrāvienu, tādēļ nepieciešamas izmaiņas. “Ja jautājam uzņēmējiem, kas šobrīd ir viņu galvenā problēma, tad lielākā daļa atbild, ka tie ir augstie darbaspēka nodokļi, bet pirms dažiem gadiem tā bija globālā ekonomiskā situācija un citi jautājumi. Būtiski veikt reformas tā, lai spēles noteikumi būtu par labu Latvijai,” sacīja V.Gavrilovs, norādot, ka pēdējā gada laikā dažādas organizācijas ir strādājušas ļoti cieši ar valdību, lai nevis pēdējā brīdī veiktu izmaiņas, visbiežāk nodokļu paaugstināšanas virzienā, bet gan skatītu sistēmu kopumā un radītu tādu stratēģiju, kas būs konkurētspējīga gan Baltijas valstīs, gan reģionā kopumā.

Vēl turpinās darbs pie samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmju piemērošanas atsevišķās nozarēs, kā arī diskusija par finansējumu veselības nozarei.

Foto:AlexanderStein/https://pixabay.com/en/users/AlexanderStein-45237/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru