Valsts iestādēm būvē jaunas ēkas, tikmēr vecās ir tukšas un nes zaudējumus

Liela daļa valsts īpašumā esošo ēku stāv tukšas un to uzturēšana rada zaudējumus, svētdien vēsta LTV raidījums «De facto».

Raidījums vēsta, ka no VAS «Valsts Nekustamie Īpašumi» (VNĪ) pārvaldītajām platībām, aptuveni 40% šobrīd ir tukšas un tām nomniekus nav izdevies piesaistīt. Galvaspilsētā vien tādas ir aptuveni pussimts mājas, raksta Apollo.lv

Turklāt daudzas pašā Rīgas centrā – Aspazijas bulvāris 7; 20, Meierovica bulvāris 14, Smilšu iela 12, Smilšu 1/3, no kuras paveras skats uz Doma laukumu.

No Iekšlietu ministrijas VNĪ mantojuši vairākas ēkas. Ne tikai Raiņa, bet arī Aspazijas bulvārī. Tagad valstij jādomā arī, ko darīt ar tā saukto stūra māju – ēku Brīvības un Stabu ielas krustojumā, kur savulaik mitinājās Valsts policija.

Nama uzturēšana gadā valstij piederošajam uzņēmumam izmaksājot 6700 latu. Pamazām aukstumā bojā iet arī nams Kronvalda bulvārī 6. Pagājušā gadsimta sākumā celtā, lepnā ēka gan neizmaksājot daudz – tikai pusotru tūkstoti latu gadā. Tomēr skaidrs, ka tās apdzīvošanai būs nepieciešami lieli ieguldījumi, norāda raidījums.

Valsts īpašumā ir arī 27 ēku komplekss Miera ielā. Vēl pirms gada šeit bija tabakas ražotne, taču tagad valstij piederošās rūpnīcas ēkas stāv tukšas. Tajā savulaik ielikti jauni logi un radiatori, nomainīta santehnika, taču elektrība un apkure atslēgta.

Rezultātā mitrums un aukstums dara savu – arī šeit jau drīz būs jāveic vismaz kosmētiskais remonts. Par šī īpašuma uzturēšanu gadā valsts uzņēmums tērē 42 tūkstošus latu.

Tā ir tikai daļa no neizmantotajiem īpašumiem, par kuru uzturēšanu valstij piederošā sabiedrība maksā, norāda «De facto». Cik latu aiziet tukšo ēku uzturēšanai, VNĪ atteicās raidījumam teikt, minot vien trīs ēku uzturēšanas izmaksas.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars skaidro, ka tik daudz tukšu īpašumu esot vairāku iemeslu dēļ – gan ekonomiskā situācija pie vainas, gan arī valsts iestāžu samazināšana. «Pagaidām mēs esam vēl spējuši strādāt ar nelielu peļņu, kā būs šogad, to redzēsim gada beigas,» raidījumam sacīja Komisars.

Tikmēr nekustamā īpašuma tirgus pārstāvji uzskata, ka tā ir drīzāk neizdarība, jo valsts īpašumi esot ļoti pieprasītās vietās un prakse rāda, privātie uzņēmēji savus namus arī šobrīd spēj iznomāt ļoti labi.

Savulaik arī Valsts kontrole norādījusi, ka valsts īpašumu iznomāšanas kārtībā ir daudz trūkumu, kas radot arī korupcijas risku. VNĪ tikmēr atzīst, ka šobrīd galvenokārt tiek domāts, ko darīt ar problemātiskajiem īpašumiem. Piemēram, netiek izslēgts, ka no Iekšlietu ministrijas mantotās ēkas varētu arī pārdot, jo to renovācija izmaksātu pārāk dārgi.

«Ja eksistē tāda tipa uzņēmumi kā VNĪ, tad galvenais izvērtēt, saprast, kā to darīt un kā gūt šo labumu no īpašumiem ilgtermiņā,» sacīja Komisars. Tiesa, viņš gan nesolīja, ka uzņēmums gana ātri izdomās, ko mainīt valstij piederošās mantas apsaimniekošanā.

Tikai pēc gada beigsies pirms četriem gadiem pieņemtā namu apsaimniekošanas plāna termiņš un tad arī tiks domāts, vai un ko valstij piederošo namu izmantošanā mainīt, vēstī «De facto».

Autors: www.apollo.lv