- Īpašums.info - https://www.ipasums.info -

Rīga gadiem nav piešķīrusi naudu simtiem brīvu sociālo dzīvokļu remontam

Nesaimnieciskums un pārkāpumi desmit gadu garumā. Tā par 150 sociālo dzīvokļu mājas Rīgā Ziepju ielā nolaišanu līdz graustam saka Valsts kontrole. Revīzijā secināts, ka mājas pārvaldīšanā iesaistītas tik daudz domes struktūras, ka nav iespējams noskaidrot atbildīgo par zaudējumiem pašvaldībai. Lai gan dzīvokļu rindā gaida vairāk nekā 2500 mazturīgo un daudz bērnu ģimeņu, pēdējos gados Rīga savus graustus kavējusies pārbūvēt, naudas pietrūcis arī simtiem sociālo dzīvokļu remontam.

Atbilstoši Rīgas investīciju plānam, namā Pārdaugavā, Ziepju ielā tagad būtu jābūt 150 sociālajiem dzīvokļiem. Taču par investīcijām te nekas neliecina un nav arī zināms, kad pašvaldība graustu sakops, jo naudas tai nav, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Valsts kontrole revīzijā par Rīgas pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu šo namu izcēlusi kā piemēru, kur stratēģijas un koordinācijas trūkums ir novedis pie nesaimniecisku lēmumu virknes. Līdz 2011.gadam piecu stāvu mājā atradās kopmītnes – atsevišķas istabas ar kopējām labierīcībām un virtuvi. Togad pašvaldība izlēma, ka nams jāpārbūvē.

Valsts kontroles sektora vadītājs Oskars Erdmans norāda: “Jau kopš 2011.gada pašvaldība pati, Mājokļu un vides departaments bija pieņēmis lēmumu, ka šī ēka ir jāatbrīvo no iedzīvotājiem, jo tur bija paredzēts būvēt sociālo ēku. Neskatoties uz to, ka 2011.gadā bija šis pašvaldības lēmums par sociālās ēkas būvniecību, tajā pašā 2011.gadā trīs mēnešus pirms tam tika privatizēta viena telpa, un noslēgts telpas pirkuma līgums, un trīs gadus pēc šī lēmuma tika privatizēta otra telpa 2014.gadā. Kā rezultātā pašvaldībai pašai nācās atpirkt atpakaļ tās telpas, kuras bija nodevusi privatizācijai, un šim mērķim izlietot ne vairāk ne mazāk kā 131 000 eiro.”

Viens privātīpašnieks pašvaldības mājas pirmajā stāvā bija ierīkojis dzīvokli, otrs – kafejnīcu un pirti. Māju apsaimniekoja Mājokļu un vides departaments, bet 2015.gadā piesaistīts Īpašuma departaments, kam uzdeva atpirkt privatizētās telpas. Tobrīd departamenta vadītājs bija Oļegs Burovs.

“Ar vienu izdevās atrisināt jautājumu diezgan ātri, ar otro ilgāk, tāpēc ka īpašniece atteicās par tirgus vērtību pārdot pašvaldībai, cik es atceros mēs viņai draudējām, ka mēs sagatavosim, iesniegsim Saeimā likuma projektu par piespiedu atsavināšanu, nu bet rezultātā viņa piekrita,” norāda Burovs.

Jau tobrīd pašvaldība baiļojās, ka  piespiedu atsavināšanas gadījumā Saeima un valdībā varētu nākt gaismā tās  nekonsekvence un līdzekļu šķērdēšana, vispirms par sertifikātiem privatizējot, bet pāris gadus vēlāk par tirgus cenu atpērkot telpas graustā. Burovs uzskata, ka citu iespēju kā atpirkt nebija, jo rekonstrukciju lietderīgi veikt vienotam īpašumam. Kāpēc rekonstrukcija nenotika, Burovam atbildes nav.

“Es pateikšu varbūt nekā politiķis, ne kā bijušais domes vadītājs, a kā īpašuma departamenta direktors. Katrs no mums nāk pie domes vadības, vienalga kāds bija domes vadītājs, ja neskaita man sevi, es strādāju ar 6 domes priekšsēdētājiem. Un tur nāk pie katra un aizstāvē savu budžetu. Nu droši vien man, kad es nāku runāt par skolām, par muzejiem, par nedzīvojamo fondu, izdevās to ar saviem kolēģiem vairāk pamatot, nekā maniem citiem kolēģiem. Vai politiski nebija tik liels atbalsts. Mēs redzam, ka ieguldījumi dzīvojamā fondā viņi nebija veikti atbilstoši,” sacīja Burovs.

Par pašvaldības dzīvokļu politiku atbildīgo Mājokļu un vides komiteju domē ilgus gadus  vadīja Burova partijas biedrs Vjačeslavs Stepaņenko.  Viņam problēmas, kāpēc neizdevās dabūt naudu sociālo māju pārbūvei, jau piemirsušās.

“Vai jūs domājiet, ka man tagad ir pienākums sekot līdzi, kas notiek komitejā, kuru es kādreiz vadīju? Nu ziniet, man šobrīd grūti atminēties, ja, šos te notikumus,” pauda Stepaņenko.

Cerībā ātrāk sākt remontu, 2018.gadā māju ieguldīja pašvaldības uzņēmuma ”Rīgas pilsētbūvnieks” pamatkapitālā. Taču arī tam nav naudas un projekts ir apstājies.

Līdzīgs stāsts ir vēl trīs mājām, no kurām pirms vairākiem gadiem izlikti iemītnieki. Bolderājā Lielupes ielā un Dolomīta ielā, kā arī Prūšu ielā Ķengaragā. Ēkas izdemolējuši bezpajumtnieki, līdz pašvaldība tām aizmūrējusi durvis un logus. Tās skaitās iekonservētas būves.

“Diemžēl šobrīd nekas šajās ēkās nenotiek. Protams, ēkas tehniskam stāvoklim tas nenāk par labu. Un vienlaicīgi, ņemot vērā ka pašvaldībai īpašumā ir šīs ēkas, kuras būtu jārekonstruē, pašvaldība īsteno arī jaunus projektus, piemēram, Mežrozīšu ielā, par daudz lielākām izmaksām, nekā tiek piedāvāts pašvaldībai rekonstruēt šīs ēkas,” pauda Valsts kontroles sektora vadītājs.

Ēku kompleksā Mežrozīšu ielā pašvaldība iztērējusi 17 miljonus eiro. Ar šo naudu būtu pieticis, lai atjaunotu visus četrus graustus, iegūstot vairākus simtus dzīvokļu. Taču tiem naudu Mājokļu un vides departaments nevar dabūt gadiem.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko norāda: “Nu, kā tas notiek. Mēs visus konstatējošos faktus izliekam uz papīra, sarēķinām provizoriski, cik šie līdzekļi ir nepieciešami, un kā jau katru gadu, lai pašvaldība veidotu savu budžetu, no visiem departamentiem, tajā skaitā arī no mūsējā tiek iesniegts budžeta līdzekļu pieprasījums. Tālāk ir budžeta komisija, kas izskata izvērtē un pieņem lēmumus. Un ne vienmēr viņi ir bijuši tādā apjomā, kā tas ir nepieciešams.”

Mājokļu un vides departamenta valdījumā ir arī  vairāk nekā 260 tukši dzīvokļi citās daudzdzīvokļu mājās, kas būtu jāremontē un jānodod daudz bērnu ģimenēm, bāreņiem vai vientuļiem pensionāriem. Arī šo mitekļu remontam naudas nekad nav bijis pietiekami. Katru gadu atjaunota neliela daļa. Par pārējo apsaimniekošanu ik gadu tiek maksātas iespaidīgas summas.

“Gadā tiek tērēts diezgan daudz. Mēs esam parēķinājuši par pagājušo gadu tie ir aptuveni 500 000,” norāda Mutjanko. Šogad attīstībai naudas piešķirts vairāk un departaments cer izremontēt un nodot īrniekiem 120 dzīvokļus. Tāpat ir saņemta nauda, lai izstrādātu projektus trīs graustu pārbūvei.

“Daļēji varu tam piekrist, ka iepriekš mājokļi nav bijuši prioritāte, teiksim tā, jo ir bijušas daudzas citas prioritātes. Bet nu pašlaik ir tā, ka nu mēs esam dikti sasparojušies un mums ir arī piešķirti līdzekļi vairāk nekā parasti, nekā agrāk  tas ir bijis un mēs darbojamies. Remontējam, pārbūvējam, es ceru, ka tuvākajā laikā mēs Rīgas pašvaldības  pārbūvēs visas šīs dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās ēkas un mums vairs nebūs kopmītņu tipa plānojums ar garajiem koridoriem un mazajām istabiņām. Tas ir mūsu mērķis. (NP: Bet vai tam ir nauda?) Prasīsim un cerēsim ka būs,” turpina Mutjanko.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadībā ir kreisi noskaņotās Progresīvo partijas  līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis. Viņš sola, ka mājokļi turpmāk būs prioritāte. Rīgai savas naudas nav, tāpēc cerības ir uz Eiropas fondiem: “Galvenais ko Valsts kontroles ziņojums parādīja, ir tas ko mēs konstatējām atnākot uz domi, ka Rīgai trūkst, vai principā pat nav mājokļu politikas. Un nav skaidra plāna, kā mēs nonākam līdz tiem mērķiem un mēs ļoti ātri atklājām, ka prioritātei ir jābūt atjaunot tās ēkas, kas šobrīd ir tukšas, kas degradē to apkārtējo vidi. (NP: Kur jūs ņemsiet naudu?) Tas arī mūsu plānā ir būtiska sastāvdaļa, cik daudz mēs katrā gadā varam atjaunot, lai mēs arī nesaprojektējam par daudz. Tiem projektiem, kam mēs piešķīrām finansējumu, mēs redzam, ka daudzgadu budžetā no Eiropas Savienības fondiem ir paredzēts Ekonomikas ministrijai tieši šādiem atjaunošanas darbiem finansējums. (NP: Kā jūs redzat, kad tie grausti tiks sakopti?) Principā tur ir divi varianti. Vai nu nākamais, vai aiznākamais gads. Es saprotu, ka Ekonomikas ministrijas tā paredzētā programma no daudzgadu budžeta sākas tomēr 2023.gadā. Un tad mums būs jāizšķirās, vai mēs varam kaut ko no pašvaldības līdzekļiem jau 2022.gadā.

Līdz tam laikam pašvaldības īpašums turpinās degradēt vidi, bojāt ainavu un pievilināt bezpajumtniekus.

“Ņemot vērā, ka pašvaldībai Rīgas pilsētā ir ļoti strikta nostāja, pret graustiem  un pret vidi degradējošiem objektiem, tad tā ir tāda nosacīta dubulta morāle, ka pašvaldība pati uztur šādas ēkas un pašvaldības rīcībā ir šīs ēkas, savukārt privātiem komersantiem un privātīpašniekiem par šādu ēku esamību tiek aizrādīts,” norāda VK pārstāvis.